Telpa, uguns, zeme, gaiss, ūdens

Būt šeit un tagad.
Cienīt un mīlēt sevi un tuvāko kā sevi pašu.
Cienīt visu dzīvo un nedzīvo — pat kalnu vai smilšu graudu.
Vai mūsu dzīve būtu iespējama, ja mūsos un ap mums nebūtu šo piecu elementu – telpas, uguns, zemes, gaisa un ūdens?
Par tiem vēl daudz tiks runāts, taču jau pašā sākumā gribu dot ieskatu, cik būtiski tie ir cilvēka dzīvē un apziņā.
Telpa kā mūžīgais liecinieks.
Telpa (un Visums) ir primāra. Tā bija pirms mums un būs pēc mums. Tā ir kā tukša tāfele, kas paliek neskarta neatkarīgi no tā, cik daudz formulu un zīmējumu uz tās tiek uzrakstīts.
Mēs esam šīs formulas,katra savādāka,tomēr vienādas un uzrakstītas — uz brīdi redzamas, bet pilnībā atkarīgas no tāfeles.
Tā ir vienvirziena atkarība: daba un stihijas var pastāvēt bez cilvēka. Zeme turpinās griezties, uguns sildīs, ūdens tecēs, gaiss cirkulēs.
Savukārt, cilvēks ir pilnībā iesaistīts šajos elementos. Mēs nevaram uzbūvēt dzīvību vakumā — mums vajadzīga zeme zem kājām un skābeklis plaušās,ugunssiltumam un gaiss elpai. Bez tā dzīvība nav iespējama.
Cilvēks ir kā “mazais Visums”
Cilvēks ir Visuma precīza kopija. Pētot sevi, mēs patiesībā pētām Visumu.
Vēdās teikts:
Kāds ir mikrokosmoss (cilvēks), tāds ir makrokosmoss (Visums).
Tas nozīmē: atbildes par to, kā darbojas zvaigznes, ir atrodamas arī mūsos, jo mēs esam veidoti no tiem pašiem “materiāliem”:

1. Telpa — skatuve
   Viss sākas ar telpu. Vēdās to sauc par Akasha. Tā ir visur esoša, bet neuztverama. Tukša lapa, uz kuras daba raksta savu stāstu. Bez telpas atoms nevarētu vibrēt, un zvaigznes — spīdēt.

2. Elementu sinerģija dzīvībā
   Cilvēks un daba ir šo piecu spēku vienots veselums. Ja izņem kaut vienu, sistēma sabrūk.
   Bez Gaisa nebūtu elpas (prānas) un kustības.
   Bez Uguns nebūtu siltuma un vielmaiņas — aukstumā dzīvība sastingst.
   Bez Ūdens nebūtu plūstamības un informācijas apmaiņas starp šūnām.
   Bez Zemes nebūtu formas — mēs būtu tikai gāzu un šķidrumu mākonis bez balsta.

3. Cilvēks kā mikrokosmoss
   Viss, kas ir ārpusē, ir arī tevī.
   Kauli un muskuļi — Zeme
   Asinis un limfa — Ūdens
   Ķermeņa siltums un gremošana — Uguns
   Elpa un domas (kustība) — Gaiss
   Apziņa un tukšumi ķermenī (ausis, blakusdobumi, šūnu telpa) — Telpa
   Vai tu saskati šo elementu mijiedarbību arī savā ikdienas pašsajūtā?
   Kā ugunīga enerģija palīdz rīkoties, bet zemes miers — atpūsties?
   Mēs neesam dabā — mēs esam daba
   Šī izpratne ļauj vairs neskatīties uz dabu kā uz kaut ko “atsevišķu”.
   Kad piesārņojam ūdeni vai gaisu ārpusē, mēs ietekmējam tos pašus elementus sevī.
   Šāda domāšana maina attieksmi pret dzīvi — no “pasaules iekarošanas” uz iekļaušanos un cieņu.
   Kad saprotam, ka esam tikai kopija, mēs sākam saudzēt Oriģinālu.
   Vai tev nešķiet, ka mūsdienu pasaule šo saikni ir aizmirsusi, cenšoties nostāties pāri dabas stihijām?

Mazi stāsti ar odziņu: 🍒

Reiz cilvēks domāja, ka daba ir kaut kas ārpus viņa.
Ka koki aug “tur”, upe tek “tur”, un debesis ir tikai fons ikdienai.
Kādu dienu viņš apsēdās uz zemes un neko neprasīja.
Vienkārši sēdēja.
Un tad viņš sajuta, ka zeme tur viņu tieši tāpat, kā viņš līdz šim bija turējis sevi
Vējš pieskārās sejai — ne lai kaut ko pateiktu, bet lai atgādinātu par elpu.
Saule sasildīja plecus — ne lai dotu atbildes, bet lai ļautu būt dzīvam.
Un klusumā kļuva skaidrs: daba neko neprasa. Tā vienmēr ir klātesoša.
Cilvēks saprata — viņš nekad nav bijis atsevišķi.
Viņš vienkārši bija uz brīdi aizmirsis, ka ir mājās.

Arī koki to zin

.