Rituāli

Šī piektdiena ir unikāla, jo Veneras maigums (Shukravar) satiekas ar Mežāža (Makara) pamatīgumu un Uttarashadha nakšatras ziloņa cienīgo mieru. Šis nav laiks mirkļa kaprīzēm, bet gan rituāliem, kas baro Tavu iekšējo pašcieņu un ilglaicīgu skaistumu.Tā kā no plkst. 09:52 valda Vishti karana (Bhadra), rituālam jābūt vērstam uz attīrīšanos un aizsardzību, nevis jaunu lietu sākšanu.Lūk, trīs rituāli šai nopietnajai Veneras dienai:

Šajā dienā debesīs tiek pasniegta unikāla dāvana – Brahma joga. Tā ir kā vēss, zeltīts rasējums vispārējā dunā. Kamēr citi var justies kā vētras mētāti, Tu šodien spēsi kļūt par šīs vētras centru. Tu nevis vienkārši “dari”, Tu būvē. Tu nevis vienkārši “sapņo”, Tu programmē.

Iedomājies dienu, kurā ūdens tavā vannā noskalo ne tikai nogurumu, bet arī katru šaubas ēnu. Dienu, kurā tava āda “dzer” mīlestību un katrs tavs solis ir plūstošs kā zīds. Šodienas Venēras diena un Pušjas nakšatras enerģija ir kā silts apskāviens tavai sievišķībai. Tas ir aicinājums atgriezties mājās – savā ķermenī un savā mierā.

Mēness ieiet Chitra nakšatrā, kas ir burtiski “Spīdošā” vai “Brīnišķīgā”, un tās simbols ir mirdzošs dārgakmens. Ja Mēness ieiet Chitrā Venēras dienā (piektdienā), tas ir viens no labākajiem laikiem gadā tieši vizuālajam skaistumam, mākslai un magnētismam.
Chitru pārvalda Višvakarman – debesu arhitekts un dārgakmeņu slīpētājs. Tas nozīmē, ka rītdienas rituāls nav tikai par iekšējo mieru, bet par sevis “noslīpēšanu” līdz mirdzumam.
Jums, rituāls, kas pielāgots šai spožajai enerģijai.

Mēness aptumsums nav paredzēts, lai mūs nobiedētu.Tas ir brīdis, kad Visums uz brīdi izslēdz ārējo spožumu,lai mēs ieraudzītu iekšējo gaismu.

ŠODIEN Tev nevajadzētu būt kā “maigajai” Venērai. Tev jābūti pamanāmai, spilgtai un nedaudz neprognozējamai. Tas ir ļoti jaudīgs laiks, lai pieteiktu sevi pasaulei, uzsāktu ko jaunu vai vienkārši atļautos būt drosmīgai savā stilā.

Brīdī, kad Tavs prāts beidzot ierauga robežu. Tu vairs neesi “tikai savu gēnu produkts” – tu kļūsti par apzinātu dārznieku. Tu atzīsti savu izcelsmi, bet pārstāj būt tās ķīlniece. Reizēm pietiek tikai ar apziņu, ka “es neesmu dīvaina, es vienkārši nesu par daudz svešu mantu”, lai elpa kļūtu vieglāka.

Es zinu, ka tas darbojas.
Ne tāpēc, ka tā rakstīts grāmatās.
Ne tāpēc, ka kāds to ir ieteicis.
Es to jūtu pati.
Kad ziemā baroju putnus, sirds kļūst mierīga.
Kaut kas iekšā atslābst.
Prāts apklust.
Un parādās kluss, silts prieks.

Šķipsniņa mīlestības, sajaukta ar rožu eļļas reibinošo smaržu un vakara kluso burvību, radīs Tevī telpu, kurā nav jāsteidzas, nav jāizpatīk un nav jāuzvar. Ļauj šim aromātam kļūt par Tavu pavadoni no “darba pasaules” uz “sajūtu pasauli”. Kā maigs vējš, kas iepūš ziedošā dārzā, šis rituāls izvēdinās visas liekās domas, atstājot tikai tīru, ziedošu harmoniju un miera pilnu pateicību par to, ka Tu vienkārši esi.

“Debesu cikli nav tikai skaitļi un pozīcijas kartē – tā ir dzīva enerģija, kurā mēs visi elpojam. 17. februāra Saules aptumsums un Jaunmēness (Amāvāsja) ir laiks, kad apstāties un ieklausīties savā iekšējā klusumā. Šis brīdis neprasa lielus vārdus vai sarežģītas darbības, bet gan patiesu nodomu. Ja jūti, ka ir laiks atlaist veco un skaidri iezīmēt savu ceļu, aicinu tevi uz nelielu, bet jaudīgu praksi ar sarkanās lapas nodomu. Tas palīdzēs saskaņot tavu personīgo gribu ar šī laika viedo enerģiju.”

Šī prakse nav par pareizu elpošanu.
Tā ir par atgriešanos kustībā, kad gaiss ir iestrēdzis
un prāts mēģina visu atrisināt viens pats. kad sajūta saka, lieciet mani mierā, varbūt ir vērts tomēr izkustēties, jo gaisa ir par maz un tas ir nedaudz”saskābis”.

Februāris nav tikai par romantiku.
Tas ir par attiecībām — ar sevi, ar dzīvi, ar to, ko izvēlamies nest tālāk.
Es sagatavoju rituālu atbilstoši mēnesim un dienas nedēļām, kā arī balstoties uz tradīcijām, kas tika ievērotas senatnē un arī mūsdienās, mēs esam daba un dabas ritmi ir mūsos.

Ja rodas sajūta, ka rituāls ir vajadzīgs,
tas jau ir īstais brīdis.Telpa nav jānomaina, tā ik pa laikam ir jāiztīra no visa liekā un jāattīra.Attīrot tai jāsakoncentrējas, jāielaiž sevī klusums un jāsakārto domas.

Rituāls nav tikai darbību kopums vai skaisti vārdi. Tas ir apzinātas enerģijas virzīšanas ceļš, kur cilvēks sakārto savu iekšējo stāvokli un attiecības ar pasauli. Tas nav atkarīgs no sveces, amuleta vai ārēja “guru”, bet no tava nodoma, klātbūtnes un miera. Ikviens var veikt rituālus, un vienkārši ikdienas darbi – tēja, elpa, pateicība – var būt dziļi un dziedinoši.

Tomēr dziļākajā līmenī spējīgi ir tikai daži – tie, kuri saprot, ka spēks nav ārpusē, bet tevī pašā, un ka rituāls ir instruments, nevis maģija.

Rituāls nav noslēpumaina darbība izredzētajiem. Tas ir cilvēka veids, kā apzināti ieiet savas dzīves ritmā. Pirms bija reliģijas, pirms vārdiem tika piešķirta vara, cilvēks jau prata apstāties, ieklausīties un darīt ar jēgu. Šī sadaļa nav par buršanos, bet par atcerēšanos — par to, kas mūs savieno ar dabu, laiku un pašu sevi.