|
🐘“Mans miers ir mans pamats, un mana diplomātija ir mans spēks.”🐘 |
Saule dod gaismu, bet Mēness pārvērš šo gaismu pārdzīvojumā.
Augošā Mēnesī mēs piepildāmies.
Pilnmēnesī ieraugām, ar ko esam piepildīti.
Dilstošā Mēnesī mācāmies atlaist.
Bet Tukšā mēnesī paliek tikai tas, kas patiesi pieder mūsu dvēselei.
Un tas, manuprāt, ir pats skaistākais Džjotiš- neviena Mēness fāze nav kļūda. Dzīvei vajadzīga gan gaismas pieaugšana, gan pilnība, gan pakāpeniska izdzišana, gan klusais brīdis pirms jauna sākuma
Šis ir stāsts par žogu, kas ir par zemu, lai mūs pasargātu no svešiem skatieniem, un par augstu, lai mēs spētu viens otram patiesi ieskatīties acīs. Kaimiņu būšana ir viena no sarežģītākajām “dzīves skolām”, jo tieši tur mēs tiekam pārbaudīti uz viscilvēciskākajām vājībām.
Kas ir patriotisms? Vai tas ir tad, kad es priecājos par savējiem hokejā vai Eirovīzijā?
Tā laikam ir piederības sajūta. Un tā nav tikai par uzvaru. Tā ir apziņa: šie ir mani cilvēki, un es esmu daļa no viņiem. Īstais spēks nav tikai spējā uzvarēt kopā. Tas ir spēks palikt kopā arī tad, kad neizdodas.
Kad bērna dzīvē ienāk tēvs. Viņš ir mūsu pirmā autoritāte un pirmais vīrišķais spēks, caur kuru mēs mācāmies drošību, robežas un drosmi stāvēt pašiem uz savām kājām. Attiecības ar tēvu un mūsu iekšējā Saules gaisma ir cieši saistītas: tās nosaka, cik droši mēs jūtamies pasaulē un vai uzdrīkstamies spīdēt savā patiesajā spožumā. Šis ir stāsts par to, kā tēva klātbūtne un Saules enerģija veido mūsu ceļu no bērnības līdz pat pieauguša cilvēka pašcieņai.
Bērns ne vienmēr saņem ideālu mammu.
Mamma ne vienmēr saņem vieglu bērnu.
Bet dvēseles bieži satiekas tieši tur,
kur caur mīlestību jāmācās kļūt apzinātākiem.
Šis raksts ir par to, kāpēc mēs bieži jūtamies nelaimīgi un kā senās zināšanas var palīdzēt mums atkal atrast ceļu atpakaļ pie sevis — pie sava iekšējā klusuma un piepildījuma.
Pēc Džjotiš astroloģijas šī ir viena no jaudīgākajām starta platformām šajā gadā. Šī nav vienkārši “laba diena” — tā ir diena, kurā iesāktais transformējas paliekošā rezultātā.
Tas, ko tu šodien sāksi, neizplēnēs. Tam būs turpinājums.
Tāpēc šodien nav jāpaspēj viss. Sāc vienu lietu, kurai tu patiesi vēlies redzēt ilgtspējīgu attīstību.
Rietumu un Džjotiš (vēdiskā) astroloģija ir kā divas dažādas valodas, kas apraksta vienu un to pašu debesu jumu. Lai gan abas izmanto planētas un mājas, to pieeja pie skaidrojumiem un analīze ļoti atšķiras
Zeme ir mūsu pamats, mūsu mājas un mūsu fiziskais ietvars. Ja ūdens ir emocijas un plūdums, tad Zeme ir struktūra, stabilitāte un manifestācija. Tā ir noslēdzošais posms radīšanas procesā – vieta, kur smalkās vibrācijas kļūst taustāmas. Zeme Vēdu skatījumā:
Ar Saules gaitu debesīs un Mēness klusajām pārmaiņām.
Vēdiskā astroloģija māca — laiks nav tikai pulkstenis vai kalendārs. Tas ir dzīvs. Tas elpo.Kad sākam vērot Sauli un Mēnesi, mēs sākam saprast arī sevi —
kad darīt, kad apstāties, kad sēt un kad atpūsties.Un tieši ar šo — ar Saules un Mēness cikliem — sākas vēdiskais laika skatījums.
Ūdens mūs māca – tas vienmēr atrod ceļu, tas nepretojas, bet tajā pašā laikā ir neuzveicams savā neatlaidībā
Mēs esam pieraduši domāt, ka laiks skrien uz priekšu — kā vilciens pa sliedēm. Vakar bija pagātne, šodien ir tagadne, rīt būs nākotne. Bet senie vēdu viedie skatījās citādi. Viņiem laiks nebija taisna līnija. Tas bija ritms.
Ritms, kas elpo.
Ritms, kas paplašinās un savelkas.
Ritms, kas atspoguļojas ne tikai zvaigžņu kustībā, bet arī cilvēka sirdī.
Vēdu četri laikmeti — Jugas — nav tikai kosmiska astronomija. Tie ir stāsts par apziņu. Par to, kā tā kļūst smalkāka, tad blīvāka. Kā tā aizmirst un atkal atceras.
Un varbūt šis stāsts nav tikai par pasauli
Šonedēļ mēs ieejam Uguns stihijā. Uguns ir spēks, kas maina. Tā var sadedzināt, bet tā var arī sildīt. Uguns mājo saulē, ugunskurā un mūsu sirdī. Tā ir drosme, kas liek piecelties,un gaisma, kas palīdz redzēt ceļu. Šī nedēļa ir par iekšējās uguns attīrīšanu. Par spēju pārvērst dusmas siltumā, bailes — kustībā,un sāpes — gudrībā. Katru dienu mēs skatīsimies uz uguni citā veidā: emocijās, rīcībā, prātā un mīlestībā. Ja jūti, ka ir laiks iedegt sevī gaismu, nāc šajā ceļā.
Mēs dzīvojam pasaulē, kas nekad neguļ. Mūs mudina skriet ātrāk, sasniegt vairāk un kontrolēt neiespējamo. Taču kaut kur dziļi sirdī mēs jūtam – šis skrējiens mūs nogurdina, jo mēs mēģinām peldēt pret straumi. Senie viedie to zināja: mēs neesam atdalīti no lielā Visuma mehānisma. Mēs esam daļa no tā.
Daba darbojas ciklos: elpa, gadalaiki, Mēness fāzes. Nedēļa ir instruments, kas palīdz mums “nesajukt” un nesadedzināt sevi, piedāvājot ritmu haosa vietā. Planētas nav tikai akmeņi kosmosā, bet gan mūsu iekšējās arhetipiskās enerģijas.