Kas ir patriotisms? Par piederību, psiholoģiju un dvēseles skolu

Kas ir patriotisms? Vai tas ir tad, kad es priecājos par savējiem hokejā vai Eirovīzijā? Tā laikam ir piederības sajūta. Un tā nav tikai par uzvaru. Tā ir apziņa: šie ir mani cilvēki, un es esmu daļa no viņiem. Īstais spēks nav tikai spējā uzvarēt kopā. Tas ir spēks palikt kopā arī tad, kad neizdodas.Nav svarīgi, kur tu piedzimsti. Svarīgi ir mīlēt vietu un cilvēkus, kur tu dzīvo.Kāpēc mēs piedzimstam tieši konkrētā valstī? Lai uz to atbildētu, ir vērts paskatīties no diviem atšķirīgiem, taču papildinošiem skatpunktiem: mūsdienu psiholoģijas un senās Vēdu astroloģijas (Džjotiš) filozofijas.

1. Psiholoģiskais skatījums: Identitātes formēšanās caur vidi
   Zinātniskā psiholoģija nerunā par dvēseles apzinātu “izvēli”, bet gan par personības formēšanās mehānismiem. Cilvēks neizvēlas savu dzimteni, bet viņš kļūst par to, kas viņš ir, pateicoties videi, kurā aug.
   Šo procesu veido vairāki secīgi slāņi:
   • Ģimene ir pirmā realitāte, kas ieliek pamatu tam, vai pasauli uztversim ar drošības vai trauksmes sajūtu.
   • Valoda nosaka to, kā mēs domājam, strukturējam savus procesus un izsakām sevi.
   • Kultūra veido veidu, kā mēs jūtam, reaģējam uz notikumiem un mijiedarbojamies ar citiem.
   • Valsts iedod kopējo pasaules sajūtu, ko nesam sev līdzi.
   Piemēram, piedzimšana Latvijā un tās vide cilvēkam bieži dāvā jūtīgumu, spēju būt klusumā, dziļu saikni ar dabu un apbrīnojamu izdzīvošanas spēju grūtos laikos. Reizēm tam līdzi nāk arī zināma noslēgtība vai iekšēju skumju dziļums.
   No psiholoģijas viedokļa patriotisms nav stāsts par valsts aparātu vai teritoriju — tas ir stāsts par identitāti. Tā ir dziļa, instinktīva vajadzība sajust: “Es piederu, un es neesmu viens.” Tieši tāpēc kopīga uzvara rada kolektīvu lepnumu, bet zaudējums — kopīgas sāpes, kas šo piederības saikni tikai nostiprina.
2. Vēdiskais skatījums: Dvēseles skola un izvēle
   Vēdu (Džjotiš) filozofijā redzējums ir pilnīgi citāds. Šeit nekas nenotiek nejauši. Dvēsele (Atman) nepiedzimst kādā vietā akli vai sakritības dēļ. To precīzi nosaka trīs faktori:
   • Karma (iepriekšējo dzīvju darbību un izvēļu sekas).
   • Vasanas (dziļās, neatņemamās iekšējās tieksmes).
   • Samskaras (pārdzīvojumu un pieredžu nospiedumi zemapziņā).
   Dvēsele iemiesojas tieši tur, kur tā vislabāk var izdzīvot un nokārtot savu karmisko parādu, turpināt savu evolūciju un satikt sev līdzās citas “karmiskās dvēseles”. Šajā sistēmā vecāki, laikmets un valsts nav nejaušība.
   Latvija no šī skatpunkta ir konkrēta enerģētiskā skola. Tā māca specifiskas dvēseles kvalitātes:
   • Iekšējo spēku un stingrību (Saturna enerģija).
   • Klusuma un intuīcijas gudrību (Mēness dziļums).
   • Tīru saikni ar pirmatnējo dabu (Prakriti).
   • Izturību un garīgo nobriešanu caur vēsturiskām un personīgām grūtībām.
   Citviet pasaulē, piemēram, Austrālijā, dvēseles mācās pilnīgi citus aspektus — atvērtību, ekspansiju un Saules ugunīgo optimismu.
3. Kur piederība un dzimtene redzama Džjotiš kartē?
   Cilvēka attiecības ar savu dzimšanas vietu un saknēm astroloģiskajā kartē atspoguļo vairāki svarīgi punkti un mājas:
   • 4. māja (Dzimtene): Tā simbolizē fizisko zemi, kurā esam ienākuši, mūsu māju sajūtu un saknes. Zīme un planētas šajā mājā precīzi parāda, vai cilvēks savā valstī jūtas piederīgs un saskaņā ar sevi, vai arī viņš tajā jūtas kā svešinieks.
   • 9. māja (Dzimtas karma): Tā ir tēva līnija, kultūras mantojums, reliģija un augstākais liktenis. Šeit var nolasīt atbildi uz jautājumu, kāpēc esam nonākuši tieši šajā konkrētajā dzimtā un kādu kopīgo “stāstu” mēs turpinām.
   • Lagna (1. māja): Pats iemiesošanās punkts, kas nosaka to, kā mēs ienākam šajā pasaulē, kā to uztveram un kā sevi tajā pozicionējam.
   • Rahu un Ketu (Karmiskā ass): Ketu rāda mūsu pagātni — no kurienes nākam un ko jau protam. Savukārt, Rahu rāda mūsu attīstības virzienu — pēc kādas pieredzes dvēsele tiecas. Ļoti bieži valsts, kurā cilvēks piedzimst, kalpo kā tilts, kas palīdz veikt šo transformējošo pāreju no Ketu uz Rahu.
   • Mēness: Atbild par emocionālo piederību un iekšējo mieru. Tas parāda, vai cilvēks spēj sajusties “kā mājās” tur, kur viņš atrodas, vai arī viņu visu mūžu pavada iekšējas ilgas pēc kādas citas, neaizsniedzamas vietas.
   • Saturns: Dzīves galvenais skolotājs un karmas uzraugs. Tas norāda uz mūsu lielākajiem smagumiem, kas vienlaikus ir arī mūsu lielākās izaugsmes vietas. Valsts, kurā mēs piedzimstam un izdzīvojam savus pirmos gadus, bieži vien ir tieši Saturna skola — disciplīna, kas mūs norūda.
   Astroloģiskā karte pati par sevi nerada bailes, trauksmi vai nepatiku pret vietu, kur atrodamies. Tā vienkārši kalpo kā karte, kas parāda, kuros punktos mūsu prātam ir tendence kļūt nemierīgākam vai kur mūsu saknes prasa vislielāko darbu un pieņemšanu.
   Galu galā, patiesā drosme un patriotisms nav skaļi saukļi — tā ir spēja turpināt savu iekšējo attīstību, cienot vietu, kurā esam iesakņoti, un cilvēkus, ar kuriem kopā ejam šo ceļu.

Mazs stāsts ar odziņu

“Kas ir PATRIOTISMS?”
mazais zilonītis jautāja.
“Vai kad es priecājos par savējiem,
hokejā vai Eirovīzijā?”

Lielais zilonis pamāja:
“Tā ir piederības sajūta.
Un tā nav tikai par uzvaru.
Tā ir sajūta,‘šie ir mani cilvēki…
un es esmu daļa no viņiem.’

Un zini…īstais spēks
nav tikai uzvarēt kopā.
Tas ir — PALIKT kopā arī tad, kad neizdodas.”

Mazais zilonītis klusām pasmaidīja:
“Tad sanāk… nav svarīgi, kur piedzimst.
Svarīgi – MĪLĒT vietu un cilvēkus kur dzīvo!”