Foto/Video

  • Aprīlis – dabas lēnais maratons un cilvēka dvēseles joki

    Aprīlis ir kā tilts starp ziemu un pavasari. Tas ir brīdis, kad pavasara starts sākas kā lēns maratons, un tiem, kam trūkst pacietības, šķiet — šis ceļš nekad nebeigsies. Puķkopji un dārznieki nevar nociesties — pirkstos jau jūt zemes saucienu pēc pirmās sēklas. Taču dabas gudrība māca: reizēm vēlāk ir labāk nekā agrāk. Aprīļa naktīs vēl mēdz iezagties viltīgas salnas, kas pārbauda mūsu modrību.

  • Saule

    Mūsu dzīve ir nepārtraukts ceļš uz gaismu. Džjotiš jeb Vēdiskajā astroloģijā Saule nav tikai debesu ķermenis – tā ir Atma, mūsu nemirstīgā dvēsele. Tāpat kā skudriņa Tipa manā bērnības multfilmā neatlaidīgi jautāja, kas ir šī lielā uguns bumba, arī mēs katrs savā sirdī meklējam atbildi uz jautājumu: “Kas es esmu?”
    Atma ir mūsu iekšējā saule, kas nekad nenodziest, pat ja to reizēm aizklāj nezināšanas mākoņi. Meklēt patiesību par Sauli nozīmē meklēt patiesību pašam par sevi, jo bez šīs centrālās uguns nav iespējama ne dzīvība, ne apziņa.

  • Marts – tilts starp ziemu un pavasari

    Marta atnākšana ir brīdis, kad pasaule aiztur elpu starp divām pasaulēm. Tas ir laiks, kad ziemas klusums sāk lūzt un gaisā parādās tā nemierīgā, dzirkstošā smarža, ko nevar sajaukt ne ar ko citu – pavasara tuvums. Šis mēnesis mums neatnāk viegli un eleganti; tas ir dumpinieks, kurš cīnās ar pēdējiem puteņiem un ledus bruņām, solot, ka gaisma drīz uzvarēs tumsu. Marts mūs aicina ne tikai nomainīt mēteļus uz vieglākiem apģērba gabaliem, bet arī kļūt vērīgākiem, ieklausīties dabas čukstos un saskatīt senās zīmes, kas paslēptas katrā lāstekā un pirmajā cīruļa dziesmā.Piemēram, ja marts ir sauss un saulains, tad zemnieki varēja priecāties – tas solīja auglīgu un bagātu gadu

  • Ladus skulptūras Jelgavā

    Vai ledus ir ilūzija, jā un nē. Ledus ir reāls, bet, kad temperatūra mainās, ledus pazūd, taču ūdens nē. Vēdu skatījumā tas ir ļoti svarīgs piemērs. Materiālā pasaule nav “neesoša”, tā ir mainīga. Tā ir forma, kas nepārtraukti pārtop, vai ir jēga pieķerties formai? Ledus saka: “Es esmu ciets, esmu pastāvīgs.” Taču saule pasmaida, un tas kļūst par ūdeni. Un tikai nedaudz un tas kļūs par tvaiku. Forma mainās, bet būtība paliek. Vēl Jelgavā ir iespēja izbaudīt ledus mākslu, kur katra skulptūra ir kā meditācija.