Par strīdiem, cieņu un mīlestību
Nodzīvot laulību pilnīgi bez strīdiem izdodas reti kuram. Divi cilvēki kopā nozīmē divas unikālas pieredzes, divus raksturus, divas dažādas bērnības un divas ievainojumu pasaules. Pat viskvēlāk mīlošie sirdscilvēki reizēm saduras. Taču būtiskākais nav jautājums par to, vai strīdi būs, bet gan — kā mēs strīdamies.
Svarīgākais ir tas, ko cilvēki dara pēc tam, un vai procesā tiek saglabāta cieņa. Ir pāri, kuri nekad nepaceļ balsi, tomēr gadiem ilgi dzīvo emocionālā aukstumā un klusā aizvainojumā. Un ir pāri, kuri reizēm sastrīdas, bet prot atvainoties, sadzirdēt, nomierināties un, pats galvenais, nepazeminot viens otru, atgriezties pie tuvības.
Laulību parasti neiznīcina pats strīds. To sagrauj nicinājums, vienaldzība, emocionāla vientulība un tā smagā sajūta, ka otrs cilvēks tev vairs nav “drošā vieta”. Cilvēki mēdz sapņot par ideālu mīlestību bez konfliktiem, taču īstā tuvībā mēs agrāk vai vēlāk parādām savas ēnas puses. Tad sākas patiesais mīlestības darbs — nevis ideāla tēlošana, bet spēja palikt otram blakus arī viņa nepilnībā.
Vēdu viedums: Strīds kā apziņas pārbaudījums
Vēdiskajā tradīcijā strīds netiek skatīts kategorijās “vainīgais pret nevainīgo”. Tas drīzāk ir divu prātu, ego un senu sāpju sadursme. Mērķis nav uzvarēt diskusijā, bet gan nezaudēt savu dharmu — savu cilvēcību, cieņu un iekšējo līdzsvaru.
- Klusuma un elpas spēks
Kad cilvēks atrodas dusmu maksimumā, viņa prāts ir “aptumšots”. No dusmām rodas apjukums, no apjukuma — atmiņas zudums, un tad cilvēks vairs nespēj saskatīt patiesību. Tāpēc senās mācības iesaka: pirms runāt, nomierini elpu, izej ārā, iedzer ūdeni vai paklusē. Vārdi, kas izteikti dusmās, mēdz palikt atmiņā ilgāk nekā pats strīda iemesls. - No tiesas zāles uz kopību
Gudrība laulībā sākas brīdī, kad mēs pārstājam meklēt taisnību un sākam vērot, kas notiek starp mums. Ja abi cieš, bet spītīgi cenšas uzvarēt, laulība pārvēršas par aukstu tiesas zāli. Tā vietā jājautā: “Ko mēs šobrīd viens otram nodarām?” - Vārda karma
Vārdam ir milzīgs spēks. Pazemojums, nicinājums, klusā manipulācija vai partnera noniecināšana citu priekšā rada smagu karmu attiecībās. Māja, kurā cilvēki viens otru regulāri pazemo, pakāpeniski zaudē savu svētību un mieru. - Gunas: Prāta stāvokļi konfliktā
Vēdas runā par trim dabas spēkiem jeb gunām:
• Radžass dzen mūs vēlmē uzvarēt un pierādīt savu ego.
• Tamass velk aizvainojumā, smagumā un vēlmē sodīt otru ar klusēšanu.
• Sattva ir skaidrība un miers. Tieši sattva ir tā, kas notur laulību — tā ir spēja ieklausīties un runāt patiesi, bet maigi. - Atjaunošanās svētums
Senajās tradīcijās samierināšanās nebija vienkārši “aizmirstam un ejam tālāk”. Tā bija apzināta saiknes atjaunošana: kopīga apsēšanās pie galda, maltīte, lūgšana, pieskāriens un saruna. Ja šī atjaunošanās nenotiek, aizvainojumi krājas kā putekļi, līdz māja kļūst neapdzīvojama.
Mīlēt nozīmē prast atgriezties. Kamēr vien mēs meklējam ceļu viens pie otra, saikne starp divām pasaulēm ir dzīva.
Mazs teksts ar odziņu
Mazais zilonītis reiz jautāja:
“Vai cilvēki, kuri STRĪDAS, viens otru NEMĪL?”
Lielais zilonis pasmaidīja:
“Nē. Dažreiz viņi vienkārši nemāk
citādi pateikt, ka viņiem sāp.”
“Bet kā zināt, vai mīlestība vēl ir?”
“Paskaties, kas notiek pēc strīda.
Ja abi vēl meklē ceļu viens pie otra,
tad MĪLESTĪBA vēl NAV PAZAUDĒTA.”
Un Garsnuķītis klusi nodomāja:
“Varbūt strīds nav tas, kas izjauc mīlestību…
varbūt tas tikai parāda, cik ļoti mēs vēl gribam, lai mūs sadzird.
