Kas Džjotiš izpratnē ir Mēness (Chandra)

Mēness pats nerada gaismu — tas atstaro Saules gaismu, to mēs zinam no astronomijas.
Džjotiš valodā Saule ir apziņas kodols, gars un iekšējā gaisma, bet Mēness ir manas — prāts, kas šo gaismu uztver un atspoguļo.
Tāpēc Mēness simbolizē:
• emocijas un noskaņojumu;
• atmiņu un zemapziņu;
• spēju just un atsaukties;
• māti, rūpes un drošības sajūtu;
• miegu, ieradumus un ikdienas ritmu;
• ķermeņa šķidrumus, auglību un dzīvības sulīgumu;
• to, kā mēs uztveram pasauli.
Mēness Džjotiš nav tikai emocijas. Tas ir instruments, ar kuru cilvēks piedzīvo dzīvi. Vienu un to pašu notikumu divi cilvēki var uztvert pilnīgi atšķirīgi — jo viņu Mēness ir atšķirīgs.
Augošs Mēness — piepildīšanās
Kad Mēness attālinās no Saules un kļūst arvien redzamāks, pieaug tā pakāpe jeb bala — spēks.
Augošs mēness simboliski atbalsta:
• augšanu un attīstību;
• ideju iemiesošanu;
• jaunu darbu sākšanu;
• attiecību veidošanu;
• mācīšanos un sabiedriskumu;
• uzkrāšanu, barošanu un nostiprināšanu.
Tas līdzinās ieelpai. Pasaule tiek uzņemta sevī, un enerģija virzās uz āru — radīt, satikties, audzēt un piepildīt.
Tomēr augošs Mēness automātiski nenozīmē, ka katra diena ir labvēlīga.
Pilnmēness — viss kļūst redzams
Pilnmēnesī Saule un Mēness atrodas viens otram pretī, un no Zemes redzamā Mēness puse ir pilnībā izgaismota.
Džjotiš skatījumā Mēness šajā laikā saņem un atspoguļo visvairāk Saules gaismas. Tāpēc prāts kļūst pilns, uztverošs un jūtīgs.
Pilnmēnesī var pastiprināties:
• emocijas;
• intuīcija un iztēle;
• vēlme būt kopā ar cilvēkiem;
• radošums;
• tas, kas iepriekš ticis apspiests;
• arī nemiers, aizkaitinājums vai miega traucējumi.
Taču pilnmēness nav obligāti “slikts” vai “trauksmains”. Ja prāts ir mierīgs, pilnība var izpausties kā skaidrība, līdzjūtība, pateicība un garīgs dziļums. Ja iekšēji jau sakrājies sasprindzinājums, tas var kļūt redzamāks.
Pilnmēness neko neieliek cilvēkā no jauna — tas drīzāk izgaismo to, kas viņā jau ir.
Dilstošs Mēness — atlaišana
Pēc pilnmēness sākas Krišna pakša. Redzamā gaisma samazinās, un enerģija simboliski virzās no ārējās pasaules atpakaļ sevī.
Dilstošais Mēness vairāk atbalsta:
• iesāktā pabeigšanu;
• šķirošanu un attīrīšanos;
• parādu un vecu pienākumu nokārtošanu;
• nevajadzīgā atlaišanu;
• klusumu un pašizziņu;
• garīgas prakses;
• atpūtu un spēku atjaunošanu.
Tas nav “sliktais Mēness”.Tas ir izelpas laiks. Ja augošais Mēness māca uzņemt, tad dilstošais māca neatstāt sevī visu, ko reiz esam uzņēmuši.
Jo tuvāk Amāvāsjai, jo Mēness tradicionāli tiek uzskatīts par vājāku ārējām, materiālām aktivitātēm, bet piemērotāku iekšējam darbam.
Amāvāsja — kad Mēness nav redzams
Amāvāsjā Saule un Mēness atrodas vienā virzienā. Mēness nav pazudis, tikai tā izgaismotā puse ir pavērsta prom no Zemes. Arī jaunmēnesī Saule joprojām apgaismo pusi Mēness.
Džjotiš skatījumā Mēness šajā laikā ir ļoti tuvu Saulei un nespēj brīvi atstarot tās gaismu. Tāpēc prāts var kļūt:
• klusāks vai nogurušāks;
• noslēgtāks;
• mazāk objektīvs;
• vairāk iegrimis atmiņās;
• jūtīgāks pret zemapziņas saturu.
Amāvāsja tradicionāli saistīta ar senčiem, lūgšanām, klusumu, meditāciju un attīrīšanos. Tā nav tukšums nāves nozīmē — tā ir sēkla zem zemes, kuru vēl neredzam.
Tādēļ šajā laikā ne vienmēr iesaka sākt lielus ārējus darbus, bet tas var būt ļoti dziļš laiks, lai pabeigtu veco un sadzirdētu sevi.