Kluss rituāls Telpas attīrīšanai

“Debesu cikli nav tikai skaitļi un pozīcijas kartē – tā ir dzīva enerģija, kurā mēs visi elpojam. 17. februāra Saules aptumsums un Jaunmēness (Amāvāsja) ir laiks, kad apstāties un ieklausīties savā iekšējā klusumā. Šis brīdis neprasa lielus vārdus vai sarežģītas darbības, bet gan patiesu nodomu. Ja jūti, ka ir laiks atlaist veco un skaidri iezīmēt savu ceļu, aicinu tevi uz nelielu, bet jaudīgu praksi ar sarkanās lapas nodomu. Tas palīdzēs saskaņot tavu personīgo gribu ar šī laika viedo enerģiju.”

Mēness ieiet Chitra nakšatrā, kas ir burtiski “Spīdošā” vai “Brīnišķīgā”, un tās simbols ir mirdzošs dārgakmens. Ja Mēness ieiet Chitrā Venēras dienā (piektdienā), tas ir viens no labākajiem laikiem gadā tieši vizuālajam skaistumam, mākslai un magnētismam.
Chitru pārvalda Višvakarman – debesu arhitekts un dārgakmeņu slīpētājs. Tas nozīmē, ka rītdienas rituāls nav tikai par iekšējo mieru, bet par sevis “noslīpēšanu” līdz mirdzumam.
Jums, rituāls, kas pielāgots šai spožajai enerģijai.

ŠODIEN Tev nevajadzētu būt kā “maigajai” Venērai. Tev jābūti pamanāmai, spilgtai un nedaudz neprognozējamai. Tas ir ļoti jaudīgs laiks, lai pieteiktu sevi pasaulei, uzsāktu ko jaunu vai vienkārši atļautos būt drosmīgai savā stilā.

Rituāls nav tikai darbību kopums vai skaisti vārdi. Tas ir apzinātas enerģijas virzīšanas ceļš, kur cilvēks sakārto savu iekšējo stāvokli un attiecības ar pasauli. Tas nav atkarīgs no sveces, amuleta vai ārēja “guru”, bet no tava nodoma, klātbūtnes un miera. Ikviens var veikt rituālus, un vienkārši ikdienas darbi – tēja, elpa, pateicība – var būt dziļi un dziedinoši.

Tomēr dziļākajā līmenī spējīgi ir tikai daži – tie, kuri saprot, ka spēks nav ārpusē, bet tevī pašā, un ka rituāls ir instruments, nevis maģija.

Brīdī, kad Tavs prāts beidzot ierauga robežu. Tu vairs neesi “tikai savu gēnu produkts” – tu kļūsti par apzinātu dārznieku. Tu atzīsti savu izcelsmi, bet pārstāj būt tās ķīlniece. Reizēm pietiek tikai ar apziņu, ka “es neesmu dīvaina, es vienkārši nesu par daudz svešu mantu”, lai elpa kļūtu vieglāka.

Šī prakse nav par pareizu elpošanu.
Tā ir par atgriešanos kustībā, kad gaiss ir iestrēdzis
un prāts mēģina visu atrisināt viens pats. kad sajūta saka, lieciet mani mierā, varbūt ir vērts tomēr izkustēties, jo gaisa ir par maz un tas ir nedaudz”saskābis”.