Pastaigas rituāls-kad gaiss atkal sāk kustēties
Rituāls, lai atgrieztu sevi kustībā, elpā, ķermenī, to vari darīt ejot uz darbu vai nākot no darba. Brīžos, kad sakrājušās emocijas, piecelies un izej laukā. Esi uzmanīgs un klātesošs savam ceļam un tempam
Šis nav gājiens mērķa dēļ.
Šī ir pastaiga, lai atgrieztos sevī.
Pirms ej ārā, apstājies uz mirkli.
Neuzstādi mērķi
Tu nedodies neko sevī izmainīt
Vienkārši pasaki sev:
“Es eju.”
Izejot ārā, ļauj solim būt dabiskam.
Neskaties telefonā.
Neklausies no telefona muziku.
Ļauj ausīm dzirdēt to, kas jau ir.
Pirmās dažas minūtes neko nemaini.
Ļauj ķermenim atcerēties ritmu pats.
Kājas zina labāk nekā prāts.
Pamani elpu.
Nepadari to dziļāku.
Vienkārši ievēro,
kā ieelpa pati saskaņojas ar soli.
Pēc brīža pamani gaisu:
• kā tas pieskaras sejai,
• kā tas kustas starp kokiem,
• kā tas nes skaņas.
Ja ir vējš — ļauj tam būt.
Ja ir klusums — paliec tajā.
Ja domas skrien, neapstādini tās.
Ļauj tām iet līdzi solim, nevis priekšā.
Kādā brīdī — pacel acis.
Paskaties debesīs vai koku galotnēs.
Nemeklē skaistumu.
Vienkārši redzi.
Ja pamani sarmu, lapas, gaismu, putnu —
tā nav novērošana.
Tā ir atgriešanās telpā.
Ej tik ilgi, cik gribas.
Ne vairāk.
Ne mazāk.
Pirms atgriezies, apstājies vēlreiz.
Ievelc vienu mierīgu ieelpu.
Un garāku izelpu.
Klusībā pasaki:
“Gaiss ir kustībā. Ar to pietiek.”
Un ej tālāk savā dienā.
Manī atgriežas gaiss un vēlme kustēties
Vai zināji, ka antilope ir vēja dievība, tā simbolizē prāta vieglumu un modrību, bet par ro citreiz.
