Vingrinājums: “Dzimtas dārza revīzija”
Paņem baltu lapu un uzzīmē lielu koku. Tam ir trīs daļas: Saknes, Stumbrs un Augļi.
- Saknes: “Zelta mantojums”
Ieklausies sevī un uzraksti pie saknēm 3–5 īpašības vai prasmes, ko esi saņēmusi no saviem vecākiem vai senčiem un par kurām esi patiesi pateicīga.
• Piemēram: darba tikums no tēva, spēja just līdzi no vecmāmiņas, humora izjūta.
Tas ir tavs pamats. Kad jūties vāja, atceries – šis spēks jau ir tavās asinīs. - Stumbrs: “Zemūdens akmeņi un nezāles”
Uz stumbra uzraksti tās īpašības vai paradumus, kas tev šobrīd traucē elpot (tā pati kontrole, trauksme vai vainas apziņa). Šīs ir tās “vecās drēbes”, ko esi uzvilkusi neapzinoties.
• Piemēram: bailes kļūdīties, vēlme visiem izpatikt.
Nenosodi šīs nezāles. Tās auga, lai tevi pasargātu, kad biji maza. Bet tagad tu esi izaugusi, un dārzam vajag gaismu. - Augļi: “Mana jaunā izvēle”
Zaru galos uzzīmē augļus un ieraksti tajos, kādu rakstu tu pati vēlies šajā kokā izgriezt. Kas ir tās īpašības, ko tu gribi izkopt, lai taviem bērniem (vai taviem darbiem) nebūtu jānes tava trauksme?
• Piemēram: miers kļūdoties, drosme teikt “nē”, uzticēšanās dzīvei.
Kad koks uzzīmēts, noliec roku uz sirds un skaļi (vai čukstus) pasaki šos vārdus:
“Mīļie senči, es redzu jūsu grūtības un jūsu spēku. Es pateicos par dzīvību, ko esat man devuši. Es paturu jūsu doto mīlestību un izturību, bet es izvēlos atstāt jūsu bailes un trauksmi jums. Es tās vairs nenesīšu. Tagad es iešu savu ceļu – ar vieglāku soli.”
Šo zīmējumu nevajag vienkārši nolikt atvilktnē. Tev ir trīs galvenie ceļi, ko ar to iesākt, atkarībā no tavas iekšējās sajūtas:
“Goda vieta”
Ja jūti, ka tev visvairāk šobrīd pietrūkst spēka un atgādinājuma par savām labajām saknēm, pieliec šo zīmējumu redzamā vietā (pie spoguļa vai virs darba galda).
• Kāpēc: Kad uznāks kārtējā trauksme, tavas acis neapzināti aizķersies aiz “Saknēm” un “Augļiem”. Tas būs vizuāls enkurs, kas atgādinās: “Es neesmu tikai mana trauksme, manī ir arī mans senču spēks.”
“Lielā nodalīšana”
Ja zīmējums ir tapis ļoti emocionāls un tajā “Stumbra” daļā (pie trauksmēm un svešām emocijām) ir sarakstītas ļoti smagas lietas, vari veikt simbolisku darbību:
• Noplēs vai izgriez “Stumbra” daļu: Simboliski atdali tās īpašības, kuras tu vairs nevēlies nest.
• Sadedzini vai saplēs šo daļu: Kamēr papīrs deg vai plīst, saki sev: “Es pateicos par mācību, bet es izvēlos šo smagumu vairs neuztvert kā savu.”
• Saknes un Augļus paturi: Tos ieliec kādā mīļā grāmatā vai dienasgrāmatā kā savu jauno “shēmu”.
“dārza metode”
Ieteiktu zīmējumu papildināt laika gaitā.
• Dinamika: Kad tu pamanies “noķert” kādu trauksmi un to apzināti atlaist, iekrāso to vietu uz stumbra zaļu vai uzzīmē tur jaunu lapiņu.
• Pievienošana: Ja atceries vēl kādu labu īpašību no savas dzimtas (pat ja tā ir kāda tāla vecvecmāmiņa, kura prata garšīgi cept maizi), pieraksti to klāt pie saknēm.
• Nobeigumā: Kad jūti, ka zīmējums savu darbu ir padarījis, vari to atdot dabai – palaist pa upi vai aprakt zem kāda koka mežā, tā sakot “paldies” savai dzimtai un zemei.
Lai Jums izdodas, māksla jau pati par sevi rada patīkamas sajūtas un ļauj skrejošām domām apstāties.
Mazi stāsti ar odziņu: 🍒
Kāds jaunietis reiz jautāja dārzniekam:
— Kā lai pārstāju atkārtot savas kļūdas?
Dārznieks atbildēja:
— Neizrauj zarus. Skaties, kādas saknes tos baro.
Un jaunietis saprata, ka pārmaiņas sākas nevis ārā, bet zem zemes
Arī koki to zina
