Arī koki to zin
Jūs esat gājuši garām vecam kokam parkā vai mežā, varbūt pat pie mājas, kur aug vecvectēvu stādīti koki? Es bieži skatījos milzu koku lapotnē, pieskāros stumbram un domāju — cik noslēpumus tas glabā, cik putnu ligzdas tajā ir novītas, cik mīlas stāstus un strīdus tas dzirdējis. Īpaši tas liels, parkā, kas tur stāv jau vairākus simtus gadu.
Arī koki to zina. Kā gan viņi varētu nezināt, ja viņu zari kā antenas pacelti gaisā sarunājas ar miljoniem zvaigžņu un klausās zemes dziļumos sakņu sirdspukstos. Koks, gar kuru Tu katru rītu un vakaru paskrien garām, iespējams, zina gan mūsu sāpes, gan prieku — jo viņš ir bijis liecinieks tam, kas pāriet no paaudzes paaudzē. Viņš zina par pavasara atgriešanos, par pateicību, par mīlestību.
Vēdās teikts, ka koks nav tikai dzīva būtnes forma — tas ir dzīvības enerģijas kanāls, saikne starp zemes spēku un kosmisko gudrību. Saknes tur “zemes gudrību”, stumbrs stāsta par mūsu dzīves ceļu, zari un lapas atklāj dvēseles iespējas un mērķus. Koks ir kā meditācijas skolotājs: tas māca pacietību, klusumu, cieņu pret dzīvi un mācīšanos no dabas ritmiem.
Ir cilvēki, kas pamana kokus nevis kā skābekļa rūpnīcu vai kurināmo, bet kā dzīvu klātbūtni. Koki nerunā vārdos — viņi runā saknēs, mierā, elpā, ritmā. Ja tev ir iespēja pieglausties kokam, tavā sirdī iestāsies miers, tiks uzlikts plāksteris visam, kas saplīsis, un atmodīsies dvēseles gudrība.
Arī koki to zina — katrs Tavs noslēpums ir drošībā. Tu pieskaries mizai ar cieņu, un koks Tevi nenosodīs. Viņš neko neatņems, nepaturēs Tevi, tikai paņems Tavu smagumu un izelpos to gaismai. Tā ir viena no sensenajām dabas likumiem: cilvēks atdod kokam smagumu, koks atdod cilvēkam mieru.
Atceries: saknes ir dzimta, stumbrs — spēks, zari — Tavas iespējas, lapas — Tavas domas, koku rinda — ceļš, miza — siltums un atbalsts. Tie, kas šo sajūt kā savu, nāk ar dvēseles atmiņu — no dzimtām, kas saistītas ar dabu, kokiem, zemes spēku un senču kluso gudrību. Tie saprot klusumu, jūt enerģiju caur pieskārienu, kuru saknes dziļi sūta un ar kuru runā pati daba.
