Bērnības garša – ĀBEĻU LAPU TĒJA – visgaršīgākā tēja pasaulē, bet tā ir ne tikai garšīga, bet arī veselīga

Sen, kad lauku sētā vasaras dienās laiks ritēja savādāk, tēju nevis pirka veikalā, bet gan ar rokām un mīlestību gatavoja paši. Tas bija vesels rituāls, kas vēlāk, ziemas vakaros, piepildīja visu māju ar siltu, neticamu aromātu, bet cilvēku – ar dabas spēku, veselību, mīlestību un mierīgu labsajūtu. Šī tēja glabā sevī bērnības garšu, sauli un vecvecāku gādīgās rokas.

Lai atgrieztu šo maģiju, salasi veselīgas ābeļu lapas, vislabāk līdz Jāņiem, kamēr tās ir sulīgas, jaunas un spēka pilnas. Lapas nemazgā, jo uz tām mīt dabiskie raugi, kas palīdzēs tējai tapt aromātiskai.

Izklāj lapas ēnā uz dvieļa uz kādām 6–12 stundām pavīst, līdz tās kļūst mīkstas kā lupatiņas un, pārliecot uz pusēm, centrālā dzīsa vairs nenolūst ar klikšķi. Kad tas izdarīts, izvēlies vienu no abiem pagatavošanas variantiem.

Pirmais variants: Senā lauku metodes “Sutināšana pīlē” (Mana bērnības garša)
Šis ir pats smalkākais un tradīcijām bagātākais veids, kur lapas paliek tīri veselas, bet tēja iegūst izcili dzidru un maigu garšu.

Sagatavošana: Ņem sauju savītināto lapu un plaukstās tās kārtīgi izmīci un sarullē, it kā mīcītu mīklu, līdz lapu struktūra ir salūzusi, tās kļūst tumšākas un jūtami mitras no savas sulas.

Sablīvēšana: Šis ir galvenais noslēpums! Ņem čuguna vai emaljēto “pīli” (dziļo trauku, kurā parasti sautē vistu) un sablīvē lapas iekšā cieši jo cieši ar dūrēm. Blīvums neļaus gaisam izžāvēt lapas, un tās sāks dabiski rūgt savā sulā.

Sautēšana: Uzliec pīlei smago, blīvo vāku, lai mitrums netiek ārā. Liec cepeškrāsnī, kas uzsildīta līdz 40°C−50°C (laukos to lika jau dziestošā maizes krāsnī), vai mazajā krāsniņā pie virtuves plīts.

Smaržas maģija: Sautē lapas aptuveni 3–5 stundas. Kad pa māju sāks izplatīties nereāli salds, spēcīgs augļu aromāts – process ir galā.

Žāvēšana: Izber izsautētās, veselās lapas uz pannas un žāvē cepeškrāsnī aptuveni 80°C−100°C temperatūrā, turot durtiņas pusvirus un palaikam apmaisot, līdz tās ir pilnīgi sausas un čaukst.

Otrais variants: Klasiskā fermentācija istabas temperatūrā
Ja nevēlies izmantot plīti sautēšanai, dabas spēks visu izdarīs pats, tikai nedaudz lēnāk.

Sagatavošana: Savītinātās lapas cieši sarullē plaukstās stingrās “desiņās” vai izmīci bļodā, līdz izdalās sula. (Moderns triks: savītinātas lapas pirms tam var uz nakti ielikt saldētavā – ledus kristāli saplēsīs šūnas, un mīcīt būs pavisam viegli).

Sablīvēšana un slogs: Cieši ieblīvē lapas emaljētā katliņā vai stikla traukā, uzliec pa virsu plakanu šķīvīti un uz tā – smagu slogu (piemēram, akmeni vai ūdens burku). Pārsedz trauku ar mitru dvieli.

Rūgšana: Noliec trauku siltā istabas stūrī (+22°C līdz +26°C) uz 6–12 stundām. Seko līdzi smaržai – tiklīdz parastais zaļumu aromāts nomainās pret izteiktu augļu un ievārījuma smaržu, fermentācija jāpārtrauc.

Žāvēšana: Sagriez sarullētās desiņas smalkākos gabaliņos un izžāvē cepeškrāsnī (80°C−100°C), līdz tās ir pilnīgi kraukšķīgas.

Ābeļlapu tējas garšas un smaržas buķete
Šādi pagatavota ābeļlapu tēja tevi pārsteigs. Tā vairs nav nekāda “zāles tēja”.

Smarža: Sausa tēja burciņā smaržo pēc siltas vasaras pļavas un žāvētiem āboliem. Applaucējot telpu piepilda dziļš, medains un nedaudz karamelizēts aromāts.

Garša: Tai ir maiga, saldena un neticami pilnīga garša ar vieglu ābolu ievārījuma un rozīņu pēcgaršu. Krāsa ir skaistā, tumši zeltainā tonī. Tā sniedz organismam dzelzi, C vitamīnu, sakārto vielmaiņu un kliedē nogurumu.

Citas dārza veltes: Ķirši, upenes un meža zemenes
Tieši pēc tādas pašas metodes (vītināšana → mīcīšana → cieša sablīvēšana pīlē → sautēšana 40°C−50°C → žāvēšana) tu vari pagatavot arī citas lapas. Katrai no tām būs sava unikālā karaliskā buķete:

Ķiršu lapas:

Smarža un garša: Īsts gardēžu brīnums. Fermentējot tās iegūst spēcīgu, reibinošu mandeļu, amaretto un ķiršu kauliņu aromātu. Garša ir bieza, sildoša, ar vieglu, patīkamu sīvumu – perfekta tēja ziemas vakariem, kas mierina prātu un palīdz iemigt.

Upeņu lapas:

Smarža un garša: Sautēšanas laikā pazūd upeņu krūma “asums”, un lapas pārvēršas par saldu augļu liķiera un upeņu ievārījuma sprādzienu. Garša ir sulīga, ogaina un svaiga. Šī tēja ir C vitamīna bumba, kas stiprina asinsvadus un sargā no saaukstēšanās.

Meža zemeņu lapas:

Smarža un garša: Tā kā zemeņu lapas ir sausākas, pirms “pīles” tās jāizmīca īpaši rūpīgi (var apsmidzināt ar pāris pilieniem ūdens). Rezultātā pazūd lapu dabiskais rūgtums, un tēja pārtop par saldu, medainu meža pļavas un gatavu ogu nektāru ar skaistu, tumšu krāsu. Tā maigi silda sirdi un izvada no organisma visu lieko.

Kā pareizi uzglabāt un pagatavot
Uzglabāšana (Nogatavināšana): Kad tēja izžāvēta, neber to uzreiz auduma maisiņā – tur aromāts iztvaikos. Ieber tēju tīrā stikla burkā un cieši aizskrūvē vāku. Noliec tumšā vietā. Svarīgs noslēpums: Ļauj tējai burkā nobriest vismaz 1 mēnesi. Tāpat kā labam vīnam, tās garšas un smaržas buķete ar katru mēnesi kļūs tikai dziļāka, saldāka un izteiksmīgāka.

Pagatavošana krūzē: Lai neiznīcinātu vērtīgos vitamīnus, neapplaucē lapas ar verdošu ūdeni. Uzvāri tējkannu, ļauj tai 5 minūtes padzist (līdz aptuveni 80°C−85°C), ieber krūzē tējkaroti savu brīnišķīgo lapu un lej virsū. Uzliec krūzei vāciņu un ļauj tējai 10–15 minūtes “atvērties”.

Sajūti to smaržu? Tā ir Tava bērnība, kas tikko atgriezusies Tavā tases malkā.