|
🐘“Mans miers ir mans pamats, un mana diplomātija ir mans spēks.”🐘 |
Reizēm mēs pazaudējam savu pulsu aiz tūkstoš uzdevumiem un svešām gaidām. Tad šķiet, ka mēs esam nepareizi. Bet patiesībā mēs esam tikai izkrituši no ritma. Šis ieraksts ir domāts tiem brīžiem, kad vajag vienkārši apsēsties un sajust, ka Tu esi dabas daļa. Tev nav jākļūst par citu cilvēku. Tev ir tikai jāatceras tas vecais, mierīgais ‘es’, kurš zina, ka rīts nav domāts steidzīgai domāšanai, vakars aktīvu probēmu risināšanai
Šī meditācija nav paredzēta, lai aizbēgtu no sevis.
Tā ir paredzēta, lai atgrieztos.
Mēs bieži dzīvojam galvā, domās, pienākumos,
un pamazām pazūdam no sava ķermeņa.
Šī ir klusa pauze,
kur nekas nav jāsasniedz
un nekas nav jāizmaina.
Tikai uzmanība.
Tikai elpa.
Tikai klātbūtne.
Ja šobrīd jūti nogurumu, spriedzi vai esi neuzmanīgs,
tas ir labs brīdis apstāties.
Ļauj šai meditācijai palīdzēt tev
maigi atgriezties sevī.
Šo lasījumu vari klausīties tad,kad gribas apstāties.Vakarā, ejot gulēt.Dienā, kad ir par daudz domu.Vai vienkārši fonā ,lai pasaule kļūtu nedaudz klusāka.Tev nekas nav jāsaprot un nekas nav jādara pareizi.Ja domas aizklīst — tas ir labi.Ja aizmiedz — tas ir labi.Ja tikai klausies ar vienu ausi — arī tas ir labi.Šis ir laiks bez uzdevumiem.Bez prasībām.Bez steigas.Šeit nav jādomā par rītdienu.Un nav jāatrisina šodiena.Vienkārši paliec.Elpo,un ļauj vārdam un klusumam darīt savu darbu.
Tu neesi atsevišķs, tu esi daļa no klusās un mūžīgās telpas, jo telpa ir bez robežām, telpā glabājas informācija – AKASHA
Šī meditācija nav par mieru.
Tā ir par skaidrību.
Par to brīdi, kad ķermenī kļūst par šauru vecajam.
Kad dvēsele grib elpot plašāk.
Kad sirds saka: pietiek.
Vētra nāk nevis, lai salauztu,
bet lai aizpūstu lieko
un atstātu būtisko.
Lai sapurinātu.
Lai atmodinātu.
Lai iedvesmotu kustību uz priekšu.
Ja tu esi gatavs palaist to, kas vairs neesi tu,
šī telpa ir tev.
Uguns ir dzīvība.
Siltums.
Griba un apziņa.
Uguns māca stāvēt savā centrā.
Spīdēt, nededzinot.
Iet, nekarojot.
Kad lietus lāses sit pa palodzi ir brīdis, kad apstājamies,parasti tas atnes lēnu, bet iekšēji dziļu stāvokli, tā ir iespēja beigt skriet. Lietus noskalo visu lieko un aiznes attīrīties uz zemes dzīlēm.
Atjaunojies,svaigs un mierīgs kā mežš pēc lietus, tas ir ļoti tīrs stāvoklis. Tajā nav spiediena, bet svaigums, smarža un pilieni.
