Daba

Šonedēļ mēs ieejam Uguns stihijā. Uguns ir spēks, kas maina. Tā var sadedzināt, bet tā var arī sildīt. Uguns mājo saulē, ugunskurā un mūsu sirdī. Tā ir drosme, kas liek piecelties,un gaisma, kas palīdz redzēt ceļu. Šī nedēļa ir par iekšējās uguns attīrīšanu. Par spēju pārvērst dusmas siltumā, bailes — kustībā,un sāpes — gudrībā. Katru dienu mēs skatīsimies uz uguni citā veidā: emocijās, rīcībā, prātā un mīlestībā. Ja jūti, ka ir laiks iedegt sevī gaismu, nāc šajā ceļā.

Latviešu tautas dzīves ziņas un vēdiskajā skatījumā satraukums nav vājums vai rakstura īpašība.Tas ir iestrēdzis gaisa plūdums ķermenī.Kad gaiss nevar brīvi kustēties,elpa kļūst sekla,domas sāk skriet un ķermenis meklē mieru, pats nezinot kur.Tāpēc satraukumu ne vienmēr dziedē domas.Bieži to dziedē kustība, elpa un atvērta telpa.

Pirms bija vārdi, bija klusums.
Un klusumam bija vajadzīga vieta, kur atskanēt, tā radās telpa.
Telpa nav tukšums.
Tā glabā atmiņu, sajūtas un nospiedumus.
Attīrot telpu, mēs atbrīvojam vietu sev.

Daba nav tikai ainava ārpus mums.
Tā ir kustība, ritms un līdzsvars, no kura esam veidoti.
Telpa, uguns, zeme, gaiss un ūdens dzīvo ne tikai pasaulē, bet arī cilvēkā.
Ieklausoties dabā, mēs patiesībā sākam dzirdēt sevi.

Koks ir dzīves skolotājs — saknes tur zemi un senču gudrību, stumbrs rāda spēku, zari un lapas atklāj dvēseles iespējas. Pieskaries mizai ar cieņu, un koks atdod mieru, klausās tavās sāpēs un priecājas tavā gaismā. Tā ir dabas klusā mācība: cilvēks atdod smagumu, koks atdod dvēseles mieru.