|
🐘“Mans miers ir mans pamats, un mana diplomātija ir mans spēks.”🐘 |
Daba nav tikai ainava ārpus mums.
Tā ir kustība, ritms un līdzsvars, no kura esam veidoti.
Telpa, uguns, zeme, gaiss un ūdens dzīvo ne tikai pasaulē, bet arī cilvēkā.
Ieklausoties dabā, mēs patiesībā sākam dzirdēt sevi.
Ir zināšanas, kuras nav jāapgūst steigā.
Tās neatnāk ar pierakstiem, bet ar sajūtu – kā klusa atpazīšana sevī.
Vēdas un Džjotiš nav paredzētas, lai pareģotu nākotni vai piekārtu dzīvei zīmes vai scenārijus. Tās ir par pasaules kārtību, par ritmu, par to, kāpēc lietas notiek tieši tā un ne citādi. Par gaismu, kas izgaismo, nevis nosoda.
Šajā sadaļā es dalīšos ar savu sapratni vēdās mazās daļās – vienkārši, saprotami un bez steigas. Ne kā skolotāja, bet kā cilvēks, kurš dzīvo un mācās. Jo dažreiz pietiek ar vienu domu,kas liek padomāt, lai sāktu redzēt vairāk.
Mūsdienu cilvēks dzīvo starp daudzām garīgām pasaulēm. Informācija ir brīvi pieejama, ceļi krustojas, ticības savijas. Meklējot dzīves jēgu, mēs bieži neizvēlamies vienu virzienu — mēs klausāmies, jūtam, atceramies un savienojam. Šis teksts ir par garīgumu bez robežām, par atvērtību, kas nav pretrunā saknēm, un par spēku, kas rodas, kad cilvēks ļauj sev ticēt pa īstam.
Nedod savu siltumu tur, kur nav cieņas un mīlestības.
Izvēlies klusumu, lai saglabātu siltumu, izvēlies godīgumu pret sevi, lai iegūtu īstus draugus.
Janvāris ir klusuma mēnesis. Tas atnāk ar vēju, sniegu un mieru, kas neiemidzina, bet modina. Šeit dzīvo ziema — īsta, lēna un patiesa.
Kad lietus lāses sit pa palodzi ir brīdis, kad apstājamies,parasti tas atnes lēnu, bet iekšēji dziļu stāvokli, tā ir iespēja beigt skriet. Lietus noskalo visu lieko un aiznes attīrīties uz zemes dzīlēm.
Atjaunojies,svaigs un mierīgs kā mežš pēc lietus, tas ir ļoti tīrs stāvoklis. Tajā nav spiediena, bet svaigums, smarža un pilieni.
Koks ir dzīves skolotājs — saknes tur zemi un senču gudrību, stumbrs rāda spēku, zari un lapas atklāj dvēseles iespējas. Pieskaries mizai ar cieņu, un koks atdod mieru, klausās tavās sāpēs un priecājas tavā gaismā. Tā ir dabas klusā mācība: cilvēks atdod smagumu, koks atdod dvēseles mieru.
Mana gaisma nav spoža –
tā ir klusa.
Es eju savu Dharmas ceļu
un dalos ar to, kas palīdz redzēt.