Pirmdienas rituals – barība mazām ziemas sirsniņām
Pirmdienas bieži ir smagas, jo mēs mēģinām pasaulei paskriet garām. Bet šodien pirms iziešanas paņemsim graudus, ābolu vai citu kārumu putniem, ja dzīvo laukos, tad kautko citiem zvēriem, un tici man,
šis ir rituāls neprasa daudz laika, bet prasa visu tavu sirdi.
- Sagatavošanās
Kad dodies ārā sniegā, neizej tukšām rokām. Paņem līdzi nedaudz graudu, sēklu vai kādu ābolu. Sajūti to smagumu plaukstā – tā ir dzīvība, ko tu nes. - Dāvināšanas brīdis
Atrodi klusu vietu – koka pakāji, sētu vai apsnigušu celmu. Noliec savu dāvanu lēni. Ne steigā, ne garāmejot, ne mehāniski. Iedomājies, ka tu klāj galdu visgaidītākajam viesim. - Klusuma vārdi
Uz mirkli apstājies. Sajūti, kā aukstais gaiss ieplūst plaušās un kā sniegs gurkst zem kājām. Aizver acis un klusībā (vai čukstus) atkārto:
“Lai visām dzīvajām būtnēm ir miers un barība.” - Kas notiek ar mums šai brīdī
Tajā mirklī, kad tu saki šos vārdus, tavā sirdī izkūst kāds ass ledus gabaliņš.
Kad mēs barojam kādu citu, mēs pabarojam arī savu dvēseli. Un šai dvēselei kļūstam par ziemas mēteli.
Atceries: Šis rituāls nav par daudzumu. Tas ir par to sekundi, kad tu pārstāj domāt par savām rūpēm un ieraugi citu dzīvību.
Lai mums visiem izdodas sasildīt savu un cita sirdi.

