Saule

No bērnības pasakas līdz meklējumiem dzīvē
Nav divu vienādu saullēktu, tāpat kā nav divu vienādu saulesrietu. Katrs rīts ir jauna iespēja, jauna seja, ko debesu jumā rāda pasaulei.
Es atceros bērnības multfilmu par skudriņu Tipu. Viņa ik pa laikam pacēla galvu uz augšu un tur – debesu jumā redzēja milzīgu, degošu uguns bumbu. Tipa bija ziņkārīga – viņa jautāja dažādiem dzīvniekiem, kas ir šis brīnums. Atbildes bija tikpat raibas kā pati daba: viens teica, ka tas ir milzīgs uguns kāposts, cits apgalvoja, ka tas ir ugunīgs mežs. Vai skudriņa Tipa tam ticēja? Varbūt nē, bet viņa turpināja vērot.
Un tā jau arī ir – Saulei ir daudz seju, daudz dabas izpausmju un neskaitāmas iespējas. Mēs varam ticēt vai neticēt tam, ko redzam vai dzirdam no citiem, tā ir tikai mūsu darīšana. Taču viena patiesība paliek nemainīga: mēs bez Saules nevaram dzīvot, tāpat kā bez gaisa un telpas. Tā ir mūsu enerģijas avots un dzīvības balsts.
Es nezinu, vai skudriņai Tipai galu galā izdevās noskaidrot, kas ir šī lielā uguns bumba, bet esmu nolēmusi to darīt soli pa solim. Es skatīšos uz šo debesu spīdekli caur Džjotiš skatupunktu – gaismas zinātni, kas palīdz saskatīt neredzamo.

Saules foto maģija: Kas notiek mūsos?
Saullēkts dod milzu enerģiju, un šo spēku mēs varam tvert ne tikai dabā, bet arī mākslā un fotogrāfijā. Kad mēs raugāmies uz saullēkta fotoattēlu, mūsu iekšējā pasaule sāk reaģēt:

  1. Atmas rezonanse: Skatoties uz Saules attēlu, mēs uzrunājam savu dvēseli (Atmu). Tas palīdz sajust iekšējo vērtību un sirdsmieru.
  2. Enerģijas lādiņš: Vizuālā informācija par Saules siltajām krāsām (zeltu un sārto) aktivizē mūsu saules pinumu, vairojot gribasspēku un drosmi rīkoties.
  3. Skaidrība un miers: Pat fiksēts mirklis fotoattēlā spēj “izdedzināt” lieko trauksmi. Tas ir meditācijas veids, kurā mēs sinhronizējamies ar Visuma ritmu.
  4. Baudījums un iedvesma: Skaistums, ko redzam fotoattēlā, nav tikai estētika. Tas ir atgādinājums par to, ka gaisma vienmēr uzvar tumsu, un katrs rīts ir jauns sākums mūsu personīgajai izaugsmei.
    Solis pa solim mēs atklāsim šo uguns bumbu – gan tajā tālajā debesu jumā, gan savas sirds dziļumos.

Līdzīgi Raksti

  • Marts – tilts starp ziemu un pavasari

    Marta atnākšana ir brīdis, kad pasaule aiztur elpu starp divām pasaulēm. Tas ir laiks, kad ziemas klusums sāk lūzt un gaisā parādās tā nemierīgā, dzirkstošā smarža, ko nevar sajaukt ne ar ko citu – pavasara tuvums. Šis mēnesis mums neatnāk viegli un eleganti; tas ir dumpinieks, kurš cīnās ar pēdējiem puteņiem un ledus bruņām, solot, ka gaisma drīz uzvarēs tumsu. Marts mūs aicina ne tikai nomainīt mēteļus uz vieglākiem apģērba gabaliem, bet arī kļūt vērīgākiem, ieklausīties dabas čukstos un saskatīt senās zīmes, kas paslēptas katrā lāstekā un pirmajā cīruļa dziesmā.

  • Ladus skulptūras Jelgavā

    Vai ledus ir ilūzija, jā un nē. Ledus ir reāls, bet, kad temperatūra mainās, ledus pazūd, taču ūdens nē. Vēdu skatījumā tas ir ļoti svarīgs piemērs. Materiālā pasaule nav “neesoša”, tā ir mainīga. Tā ir forma, kas nepārtraukti pārtop, vai ir jēga pieķerties formai? Ledus saka: “Es esmu ciets, esmu pastāvīgs.” Taču saule pasmaida, un tas kļūst par ūdeni. Un tikai nedaudz un tas kļūs par tvaiku. Forma mainās, bet būtība paliek. Vēl Jelgavā ir iespēja izbaudīt ledus mākslu, kur katra skulptūra ir kā meditācija.