Februāris 2026.gads

Februāra smiekli un dāvanas

Februāris ir brīnišķīgs laiks – lai arī ārā vēl kož sals, sirdīs jau dīgst pavasara gaidāmā gaisma. Tas ir brīdis, kad saule arvien ilgāk kavējas debesīs, un īstais laiks, lai meklētu harmoniju un mieru sevī.
Februāris māca uzticēties gaismai – arī tad, ja vēl neredzam rezultātu. Naktī no 1. uz 2. februāri virs sniegotās Latvijas atvērās jaudīgs pilnmēness, kas saulainās svētdienas mierā mums dāvās spēcīgu enerģijas lādiņu. Vēdu tradīcijās šis ir maģiskais Magha mēnesis – laiks, kad gaisma sāk savu uzvaras gājienu. Tiek ticēts, ka šajā laikā debesu enerģija visjaudīgāk nonāk uz zemes.
Ūdens enerģija šajā periodā tiek uzskatīta par īpaši dziedinošu, tāpēc, neskatoties uz aukstumu, ir vērts iziet nelielā pastaigā zem mēnessgaismas, klusumā pārdomājot un plānojot nākotni. Pēc tam vanna ar siltu ūdeni, eļļu un ziedlapiņām var kļūt par brīnišķīgu veidu, kā šo enerģiju sajust un sevī nostiprināt.
Mūsu senči 2. februārī, smejoties un jokojot, lēja sveces, lai tās degtu gaiši un neizdegtu pārāk ātri. Savukārt, 6. februārī vecāki bērniem no bēniņiem meta dāvanas, jo ticēja, ka Laima met dāvanas no gaisa. Arī mēs šajā dienā varam kādam uzdāvināt labu vārdu vai sirsnīgu vēlējumu.Februāris nav tikai aukstums – tas ir apsolījums, ka siltums ir pavisam tuvu.

Līdzīgi Raksti

  • Marts – tilts starp ziemu un pavasari

    Marta atnākšana ir brīdis, kad pasaule aiztur elpu starp divām pasaulēm. Tas ir laiks, kad ziemas klusums sāk lūzt un gaisā parādās tā nemierīgā, dzirkstošā smarža, ko nevar sajaukt ne ar ko citu – pavasara tuvums. Šis mēnesis mums neatnāk viegli un eleganti; tas ir dumpinieks, kurš cīnās ar pēdējiem puteņiem un ledus bruņām, solot, ka gaisma drīz uzvarēs tumsu. Marts mūs aicina ne tikai nomainīt mēteļus uz vieglākiem apģērba gabaliem, bet arī kļūt vērīgākiem, ieklausīties dabas čukstos un saskatīt senās zīmes, kas paslēptas katrā lāstekā un pirmajā cīruļa dziesmā.

  • Saule

    Mūsu dzīve ir nepārtraukts ceļš uz gaismu. Džjotiš jeb Vēdiskajā astroloģijā Saule nav tikai debesu ķermenis – tā ir Atma, mūsu nemirstīgā dvēsele. Tāpat kā skudriņa Tipa manā bērnības multfilmā neatlaidīgi jautāja, kas ir šī lielā uguns bumba, arī mēs katrs savā sirdī meklējam atbildi uz jautājumu: “Kas es esmu?”
    Atma ir mūsu iekšējā saule, kas nekad nenodziest, pat ja to reizēm aizklāj nezināšanas mākoņi. Meklēt patiesību par Sauli nozīmē meklēt patiesību pašam par sevi, jo bez šīs centrālās uguns nav iespējama ne dzīvība, ne apziņa.

  • Ladus skulptūras Jelgavā

    Vai ledus ir ilūzija, jā un nē. Ledus ir reāls, bet, kad temperatūra mainās, ledus pazūd, taču ūdens nē. Vēdu skatījumā tas ir ļoti svarīgs piemērs. Materiālā pasaule nav “neesoša”, tā ir mainīga. Tā ir forma, kas nepārtraukti pārtop, vai ir jēga pieķerties formai? Ledus saka: “Es esmu ciets, esmu pastāvīgs.” Taču saule pasmaida, un tas kļūst par ūdeni. Un tikai nedaudz un tas kļūs par tvaiku. Forma mainās, bet būtība paliek. Vēl Jelgavā ir iespēja izbaudīt ledus mākslu, kur katra skulptūra ir kā meditācija.