Ladus skulptūras Jelgavā

Marta atnākšana ir brīdis, kad pasaule aiztur elpu starp divām pasaulēm. Tas ir laiks, kad ziemas klusums sāk lūzt un gaisā parādās tā nemierīgā, dzirkstošā smarža, ko nevar sajaukt ne ar ko citu – pavasara tuvums. Šis mēnesis mums neatnāk viegli un eleganti; tas ir dumpinieks, kurš cīnās ar pēdējiem puteņiem un ledus bruņām, solot, ka gaisma drīz uzvarēs tumsu. Marts mūs aicina ne tikai nomainīt mēteļus uz vieglākiem apģērba gabaliem, bet arī kļūt vērīgākiem, ieklausīties dabas čukstos un saskatīt senās zīmes, kas paslēptas katrā lāstekā un pirmajā cīruļa dziesmā.

Februāris ienāk klusi.
Starp ziemu un pavasari.

Mūsu dzīve ir nepārtraukts ceļš uz gaismu. Džjotiš jeb Vēdiskajā astroloģijā Saule nav tikai debesu ķermenis – tā ir Atma, mūsu nemirstīgā dvēsele. Tāpat kā skudriņa Tipa manā bērnības multfilmā neatlaidīgi jautāja, kas ir šī lielā uguns bumba, arī mēs katrs savā sirdī meklējam atbildi uz jautājumu: “Kas es esmu?”
Atma ir mūsu iekšējā saule, kas nekad nenodziest, pat ja to reizēm aizklāj nezināšanas mākoņi. Meklēt patiesību par Sauli nozīmē meklēt patiesību pašam par sevi, jo bez šīs centrālās uguns nav iespējama ne dzīvība, ne apziņa.

Janvāris ir klusuma mēnesis. Tas atnāk ar vēju, sniegu un mieru, kas neiemidzina, bet modina. Šeit dzīvo ziema — īsta, lēna un patiesa.