Par vārda spēku

Senie riši mācīja, ka vārds nav tikai skaņa.
Vārds ir kustība starp telpu un gaisu.
Telpa dod vietu skaņai piedzimt, bet gaiss to nes tālāk — no vienas sirds uz otru. Tāpēc vēdiskajā skatījumā runa nav tikai cilvēka ieradums. Tā ir spēks, kas var radīt, dziedināt vai arī ievainot.
Vārdam patiešām ir liels spēks!!!
Vietā pateikts vārds var iedrošināt cilvēku, pacelt viņu no izmisuma un reizēm pat glābt dzīvību. Bet nevietā pateikts vārds var kļūt par smagu akmeni, kas nosēžas cilvēka sirdī uz ilgu laiku.
Īpaši uzmanīgiem ar vārdiem jābūt tiem, kuri runā kā skolotāji vai padomdevēji. Astrologiem, skolotājiem, ārstiem vai garīgiem vadītājiem, tad vārds nav tikai saruna. Viņu teiktais bieži iekrīt cilvēka zemapziņā, kur tas var sākt dzīvot savu dzīvi.
Ja vārds ir iedvesmojošs, tas var dot cilvēkam spēku.
Bet, ja tas ir smags un nepārdomāts, tas var radīt trauksmi, bailes un pat notikumus, kurus cilvēks sāk gaidīt.
Tāpēc riši mācīja — vārdi ir kā sēklas.
Tie krīt zemē, kuru mēs neredzam.
Un reizēm tie sāk augt.

Kur dzimst vārdi
Vēdiskajā tradīcijā runai ir četri līmeņi. Riši mācīja, ka vārds nepiedzimst uzreiz uz mēles — tas nāk no dziļākiem slāņiem.
Para — pati dziļākā runa.
Tā ir doma, kas vēl dzīvo klusumā, vēl bez skaņas.
Pašjanti — doma sāk kļūt par tēlu vai sajūtu.
Madhjama — prāts sāk veidot vārdus.
Vaikhari —vārds izskan skaņā un kļūst dzirdams pasaulē.
Riši teica, ka gudrs cilvēks sargā pirmos trīs līmeņus, pirms vārds iznāk pasaulē. Jo tieši tur vēl ir iespēja saprast — vai šis vārds ir vajadzīgs, vai tas nesīs mieru vai nemieru.
Kad vārds jau izskanējis, tas sāk savu ceļu cilvēku sirdīs, un to vairs nevar atsaukt.
Kāpēc reizēm mazāk, bet patiesāk runāt ir labāk.
Senie skolotāji bieži teica, ka pārāk daudz vārdu iztukšo runas spēku.
Kad cilvēks runā bez apstājas, vārdi kļūst viegli kā putekļi vējā.
Bet vārdi, kas dzimuši klusumā, bieži ir smagāki — tie nes sev līdzi patiesību.
Tāpēc reizēm mazāk, bet patiesāk runāt ir spēcīgāk.
Ne tāpēc, lai klusētu no bailēm, bet tāpēc, lai vārds izskanētu tad, kad tas patiešām ir vajadzīgs.
Svētā runa
Vēdās runu sauc par Vāk — svēto runu. Tā nav tikai skaņa, bet plūsma, kas savieno cilvēka iekšējo pasauli ar ārējo.
Riši teica, ka patiesi vārdi rodas no vietas, kur prāts ir mierīgs un sirds nav pilna ar dusmām vai bailēm.
Tad vārds kļūst dzidrs.
Un reizēm šāds vārds var ietekmēt cilvēka dzīvi daudz vairāk nekā kāds darbs. Viens iedrošinājums var palīdzēt cilvēkam piecelties. Viens nepārdomāts teikums var palikt atmiņā gadiem.
Tāpēc runa vienmēr tika uzskatīta par atbildību.
Ne kā pamācība citiem, bet kā atgādinājums pašiem sev — sargāt vārdu tāpat kā sargājam uguni.
Jo uguns var sildīt.
Bet tā var arī sadedzināt.

Mazi stāsti ar odziņu: 🍒

Reiz kāds jaunais skolnieks jautāja savam skolotājam:
“Vai vārdi tiešām var mainīt cilvēka dzīvi?”
Skolotājs iedeva viņam sauju sēklu un teica:
“Izsēj tās dažādās vietās.”
Pēc laika skolnieks atgriezās.
“Dažas sēklas pazuda akmeņos,” viņš teica,
“bet dažas izauga par kokiem.”
Skolotājs pasmaidīja:
“Tāpat ir ar vārdiem.
Mēs nekad nezinām, kurš vārds krīt akmenī un kurš — sirdī.”

Arī koki to zina