Rudenī siltumu vajag ne tikai ķermenim, bet arī prātam

Ir brīži gadā, kad enerģijas sakrīt vienā punktā.Kad daba mostas, kad senču gudrība kļūst dzīva rituālos, un kad debesīs viss nostājas savās vietās.
Lieldienas ir tieši šāds brīdis.
Un vislielākais spēks rodas nevis no vienas lietas, bet no tā, ka viss savienojas kopā —dabas enerģija, sentēvu atstātais ceļš, un zvaigžņu stāvoklis.
Kad cilvēks šajā brīdī pievieno vēl vienu lietu —apzinātu domu —tad tas vairs nav tikai svētku rīts. Tas kļūst par sākuma punktu. Par brīdi, kurā ieliktā doma iegūst daudz lielāku spēku, nekā ikdienā.Tāpēc Lieldienu rituāli nav nejauši. Tie nav tikai skaistas tradīcijas. Tie ir veids, kā cilvēks ieiet šajā saskaņā —un sāk radīt apzināti.

Ir brīži, kad dzīve šķiet skaļa, saraustīta un bez ritma.
Mēs darām daudz, domājam daudz, steidzamies — un tomēr jūtamies haotiski darbos.
Ieteikumi kā apstādināt sevi,
Lai atgrieztos savā dabiskajā ritmā.
Dažreiz pietiek ar īsu pauzi, vienu elpu, vienu atgādinājumu —
un viss atkal nostājas savās vietās.

Vēdiskā astroloģija saka —
ne viss ir jādara jebkurā laikā.
Ir dienas, kas atver, un ir dienas, kas aizver.
Ir brīži, kad sēkla iesakņojas viegli, un ir tādi, kad tā vienkārši guļ zemē.
Un šo ritmu visprecīzāk rāda Mēness.

Zaļā ceturtdiena ir diena, kad cilvēks apstājas un sakārto.Ne tikai māju — arī sevi.
Logi tiek nomazgāti, kaktos izslaucīti putekļi,bet īstā tīrība sākas tur, kur acs neredz.
Šī ir klusa diena.Bez steigas. Bez liekiem vārdiem.Diena, kad vari pajautāt sev:
— ko es nesu līdzi, kas man vairs nav vajadzīgs?Un varbūt pirmo reizi — to nolikt malā.

Ir diennakts mirkļi, kuriem Austrumu gudrie jau pirms gadu tūkstošiem pievērsa īpašu uzmanību. Laiks pirms saullēkta un pāreja starp gaismu un tumsu tika uzskatīti par brīžiem, kad ārējais troksnis norimst un cilvēkam kļūst vieglāk sadzirdēt pašam sevi.

Cilvēki vienmēr ir meklējuši simbolus. Dabā, debesīs, kokos, ūdeņos.
Un reizēm — pavisam klusi — savā kumodes atvilktnē. Zilonis ir atgādinājums par to, ka var būt liels un varens, bet tajā pašā laikā – neizsakāmi iejūtīgs un trausls, nezaudējot savu viedumu. Kad Tavā telpā ienāk zilonis, kas iedvesmo, Tu radi sev mazu, bet jaudīgu “spēka salu”.