Lūgšana kā stāvoklis
Lūgšana kā stāvoklis
Šis nav stāsts par reliģiju.
Šis nav stāsts par pareizajiem rituāliem, pareizajām mantrām vai pareizo ceļu.
Šis ir stāsts par stāvokli.
Garīgums sākas nevis tad, kad cilvēks kaut kam pievienojas, bet tad, kad viņš apstājas.
Kad elpa kļūst dziļāka.
Kad prāts uz brīdi apklust.
Kad sirds vairs necīnās.
Lūgšana, mantra, gavēnis, kalpošana, darbs, klusums – tās ir tikai formas.
Patiesā būtība ir vibrācija, ar kuru mēs darām visvienkāršākās lietas.
Miers dziedina ātrāk nekā vārdi.
Apziņa – ātrāk nekā brīnumi.
Šajā telpā nebūs dogmu un piederības.
Šeit ir vieta klusumam, domai, dabai, dvēselei un pieredzei.
Jo svētvieta nav ārpus mums.
Tā pārvietojas kopā ar mūsu apziņu.
Garīgums nav bizness.
Tas nav statuss.
Tas ir stāvoklis, kurā cilvēks atgriežas pie sevis.
