|
🐘“Mans miers ir mans pamats, un mana diplomātija ir mans spēks.”🐘 |
Piektdienas rīts mūs ietērpj Venēras maigumā un Mežāža stabilitātē. Šodien velkam baltu un darām darbus, kas prasa pacietību. Uttarashadha zvaigzne mums sola – tas, ko šodien ar mīlestību un disciplīnu uzsāksim, nesīs augļus ilgtermiņā. Vērojam dabu: šodienas miers ir spēks.
Ja vakardiena mūs veda dziļi zemē, liekot meklēt atbildes pašās saknēs, tad šodienas debesu raksts mūs aicina pacelt acis augšup. Aprīlis turpina savu lēno maratonu, taču šodienas solis ir kļuvis vieglāks un cildenāks. Mēs mācāmies, ka pēc katras “rakšanas” un revīzijas savā iekšējā dārzā pienāk brīdis, kad ir vienkārši jāuzticas gaismai.
Rietumu un Džjotiš (vēdiskā) astroloģija ir kā divas dažādas valodas, kas apraksta vienu un to pašu debesu jumu. Lai gan abas izmanto planētas un mājas, to pieeja pie skaidrojumiem un analīze ļoti atšķiras
Šodien gaisā virmos vērīgums klusumā. Mula nakšatra mīl patiesību, tāpēc šodien maskas krīt. Ja sarunas kļūst asas – neuztraucies, tas ir tikai “Mulas pērkons”, kas attīra gaisu.
Zeme ir mūsu pamats, mūsu mājas un mūsu fiziskais ietvars. Ja ūdens ir emocijas un plūdums, tad Zeme ir struktūra, stabilitāte un manifestācija. Tā ir noslēdzošais posms radīšanas procesā – vieta, kur smalkās vibrācijas kļūst taustāmas. Zeme Vēdu skatījumā:
Marss ir enerģija, griba un aizsardzība. Šajā otrdienā Marss ir “ūdeņains” (Zivīs), kas nozīmē, ka spēks izpaužas caur intuīciju vai emocionālu neatlaidību, nevis tiešu pierādīšanu.
Bieži otrās Lieldienas mēs uztveram vienkārši kā “papildu brīvdienu”, lai atpūstos no svinēšanas, taču patiesībā šī diena kalpo kā pāreja no vienas darbības(mierīgākas) otrā (jautrākā). Ja Pirmās Lieldienas ir kulminācija un sprādziens (gan garīgs, gan dabas), tad Otrās Lieldienas ir šīs enerģijas iznešana tautās un nostiprināšana.
Šī ir diena, kas veltīta mūsu emocijām, mājas sajūtai un iekšējai pasaulei. Taču, tā kā Mēness atrodas Skorpionā (Vrishchika), tas nav “pūkains” miers – tās ir dziļas, transformējošas un reizēm asas jūtas.Nakšatra: Anuradha (visu dienu) – “Zvaigzne, kas seko Radhai”Šī ir viena no skaistākajām nakšatrām, ko sauc par “Draudzības zvaigzni”.• Sajūta: Tā dod spēju sadarboties…
Ir brīži gadā, kad enerģijas sakrīt vienā punktā.Kad daba mostas, kad senču gudrība kļūst dzīva rituālos, un kad debesīs viss nostājas savās vietās.
Lieldienas ir tieši šāds brīdis.
Un vislielākais spēks rodas nevis no vienas lietas, bet no tā, ka viss savienojas kopā —dabas enerģija, sentēvu atstātais ceļš, un zvaigžņu stāvoklis.
Kad cilvēks šajā brīdī pievieno vēl vienu lietu —apzinātu domu —tad tas vairs nav tikai svētku rīts. Tas kļūst par sākuma punktu. Par brīdi, kurā ieliktā doma iegūst daudz lielāku spēku, nekā ikdienā.Tāpēc Lieldienu rituāli nav nejauši. Tie nav tikai skaistas tradīcijas. Tie ir veids, kā cilvēks ieiet šajā saskaņā —un sāk radīt apzināti.
Svētdiena, 5. aprīlis, ir Augšāmcelšanās svētdiena – laiks, kad gaisma uzvar tumsu, un astroloģiski šī enerģija saskan ar Ravivar (Saules dienu). Ja sestdiena bija par klusumu un Saturna disciplīnu, tad svētdiena ir par Saules atdzimšanu, vitalitāti un iekšējo spēku.
Sestdiena, 4. aprīlis, ir Klusā Sestdiena – laiks starp skumjām un augšāmcelšanos. Astroloģiski šī ir Shanivar (Saturna diena), kas dabiski pieprasa disciplīnu, mieru un askēzi.
Lielā piektdiena nav skaļa diena.
Tā nenāk ar svētku sajūtu, bet ar apstāšanos.
Tas ir brīdis starp “vairs nav” un “vēl nav dzimis”.
Brīdis, kad pasaule it kā ievelk elpu.
Šis klusums nav tukšums.
Tas ir pilns ar nozīmi.
Tajā mēs varam sajust, cik trausla ir robeža starp dzīvību un beigām un sākumu,
starp zaudējumu un cerību,
starp tumsu un gaismu, kas vēl tikai nāk.
Šī diena ir par elpu. Ja ceturtdien mēs būvējām formas, tad piektdien mēs tajās ielaižam dzīvību un vēju.Nakšatra: Swati (no 16:54) – “Jaunais asns” vai “Vējš”Līdz pēcpusdienai mēs vēl jūtam vakar sākto Chitra mirdzumu, bet pēc 16:54 iestājas Swati.• Enerģētika: Tās simbols ir jaunais asns, kas šūpojas vējā – lokans, bet nesalaužams. To pārvalda Vayu…
Zaļā ceturtdiena ir diena, kad cilvēks apstājas un sakārto.Ne tikai māju — arī sevi.
Logi tiek nomazgāti, kaktos izslaucīti putekļi,bet īstā tīrība sākas tur, kur acs neredz.
Šī ir klusa diena.Bez steigas. Bez liekiem vārdiem.Diena, kad vari pajautāt sev:
— ko es nesu līdzi, kas man vairs nav vajadzīgs?Un varbūt pirmo reizi — to nolikt malā.
Ceturtdiena, 2. aprīlis, ir “Mirdzošās Meistarības diena”. Ja vakar mēs kārtību ieviesām ar rokām (Hasta), tad rīt mēs to sākam ietērpt skaistā un spožā formā.