Šodien debesis aicina atcerēties, ka patiesais skaistums rodas tad, kad sirds un prāts darbojas vienā virzienā.

Katrai dienai ir sava noskaņa. Viena aicina cīnīties, cita – mācīties, vēl cita – apstāties un ieklausīties. Šodien debesis vairāk atbalsta izaugsmi, zināšanas un mierīgu virzību uz priekšu.

Pēc lietus gaiss kļūst tīrāks.
Arī cilvēka dzīvē reizēm vajadzīga vētra.
Ne jau tāpēc, lai kaut ko salauztu.
Bet lai aizskalotu to, kas vairs nekalpo.
Šodiena atgādina, ka pēc katras vētras debesis kļūst skaidrākas.

Katrs jauns sākums piedzimst klusumā.
Pirms uzlec saule, ir nakts.
Pirms sēkla izdīgst, tā kādu laiku atrodas zem zemes.
Arī cilvēka dzīvē ir brīži, kad ārēji šķiet, ka nekas nenotiek.
Bet tieši tad dzimst kas jauns.

Pēc lietus gaiss kļūst tīrāks.
Arī cilvēka dzīvē reizēm vajadzīga vētra.
Ne jau tāpēc, lai kaut ko salauztu.
Bet lai aizskalotu to, kas vairs nekalpo.
Šodiena atgādina, ka pēc katras vētras debesis kļūst skaidrākas.

Kāpēc bērni tik bieži jautā: “Kāpēc?”
Tāpēc, ka tieši jautājumi atver durvis uz zināšanām.
Arī daba nemitīgi uzdod jautājumus. Kāpēc zieds veras pret sauli? Kāpēc upe atrod ceļu uz jūru?
Šodiena atgādina – kamēr cilvēks spēj brīnīties un mācīties, viņš turpina augt.

Dažreiz lielākais spēks nav steigties.
Tas ir ļaut visam augt savā laikā.
Koks nesteidz zarus.
Zieds nesteidz ziedēt.
Arī cilvēkam reizēm pietiek vienkārši darīt savu darbu un uzticēties dzīves ritmam.

Ne katra izvēle ir viegla.
Taču katra izvēle kaut ko māca.
Dzīve mūs neveido tikai ar priecīgajiem mirkļiem. Tā aug arī brīžos, kad jāizvēlas starp vieglāko un pareizo.
Šodiena atgādina, ka raksturs veidojas mūsu izvēlēs.

Vakar Mēness pabeidza savu ceļu cauri visām 27 nakšatrām.
Šodien tas sāk jaunu apli.
Arī dzīvē mēs bieži nonākam vietā, kur šķiet – viss sākas no jauna.
Taču tā nav.
Mēs sākam no jauna, bet jau ar pieredzi, ko ieguvām iepriekšējā ceļā.

Mēness ir izgājis cauri visām nakšatrām un nonācis Revati. Pirms sākas jauns aplis, tas uz brīdi atskatās uz noieto ceļu. Arī cilvēkam reizēm ir vērts apstāties — nevis tāpēc, ka ceļš beidzas, bet tāpēc, lai saprastu, cik daudz jau ir noiets.

Dziļš ezers nesteidzas.Tas mierīgi glabā debesis savā atspulgā.Arī cilvēka spēks ne vienmēr ir ātrumā. Reizēm tas slēpjas spējā nesteigties un ļaut lietām nobriest.Šodiena atgādina, ka viss vērtīgais aug savā laikā.

Ne visas atbildes var atrast ar prātu.
Dažas atnāk klusumā.
Dažas atnes upe.
Dažas – sapnis.
Un dažas cilvēks sajūt sirdī vēl pirms tās spēj izteikt vārdos.
Šodiena aicina uzticēties ne tikai tam, ko redzam, bet arī tam, ko jūtam.

Debesis ne vienmēr ir skaidras.
Dažreiz mākoņi aizsedz sauli.
Bet tas nenozīmē, ka saule ir pazudusi.
Arī cilvēka prātā mēdz ienākt šaubas, bailes un simtiem domu. Tās ne vienmēr stāsta patiesību.
Šodiena aicina meklēt skaidrību, nevis steigties ar secinājumiem.

Vējš var sakustināt zarus.
Bet tas nevar izraut koku, kura saknes ir dziļas.
Arī cilvēka dzīvē pienāk brīži, kad apkārt valda daudz trokšņa, emociju un kārdinājumu.
Tad svarīgākais nav steigties.
Svarīgākais ir palikt uzticīgam sev.

Ne viss vērtīgais spīd.Dažreiz vislielākās bagātības ir klusā sarunā, siltā mājā, uzticamā draugā vai darbā, ko dari no sirds.Piektdiena atgādina, ka dzīves skaistumu nerada tas, cik daudz mums pieder.To rada tas, ko spējam novērtēt.