Daba māca ko svarīgu — neviens saullēkts nepārmet naktij.Tas vienkārši atnāk.
Arī Punarvasu nes sev līdzi šo sajūtu — iespēju atgriezties, sākt no jauna un atkal atrast savu virzienu.

Ne katrs pērkona lietus ir bīstams. Dažreiz tas atnāk, lai nomazgātu putekļus no lapām.
Dažreiz tas atnāk, lai zeme atkal varētu elpot.Arī dzīvē ir dienas, kad kaut kas tiek sakustināts nevis tāpēc, lai mūs sodītu, bet lai palīdzētu augt.

Pēc tumšākās Mēness nakts debesīs atkal parādās pirmā gaismas stīga. Tā ir maza, gandrīz nemanāma.Tomēr tieši ar to sākas jauns cikls. Arī dzīvē lielās pārmaiņas bieži nesākas ar lieliem notikumiem. Tās sākas ar vienu domu, vienu jautājumu vai vienu soli.Šodiena aicina būt atvērtam jaunajam, bet nesteigties. Jaunam stādam vispirms jāiesakņojas.

Šodiena ir kā robeža starp diviem cikliem. Vecais vēl nav pilnībā aizgājis, bet jaunais vēl nav atnācis. Tāpēc nav jāsteidzas pieņemt lēmumus vai sākt ko nozīmīgu. Šodien vairāk vērts ieklausīties nekā runāt. Vairāk vērot nekā steigties.

Mēness turpina dilt , un tāpēc šī ir diena, kad svarīgāk ir pabeigt iesāktos darbus, sakārtot un atbrīvot vietu jaunajam, kurus s;aksim, kad mēness sāks augt. Sestdienas nekad nav skaļas vai steidzīgas dienas. Tas ir rutīnas, darba un disciplīnas dienas.

Dzīvē ir brīži, kad viss šķiet vienkārši. Un ir brīži, kad jāsaprot, ko patiešām vēlamies paturēt savā dzīvē.Šodiena nav vieglprātīga. Tā aicina paskatīties uz savām izvēlēm un to sekām. Nevis ar bailēm, bet ar briedumu. Jo katrai sēklai reiz pienāk ražas laiks.

Pirms daba uzzied, tā atbrīvojas no vecā.Pirms koks izdzen jaunus dzinumus, tas ir izturējis vēju, lietu un gadalaiku maiņu.Arī cilvēka dzīvē ir brīži, kad svarīgākais nav iegūt vēl vairāk, bet kļūt vieglākam.Šodiena aicina paskatīties, ko ir laiks paturēt un ko — palaist vaļā.

Ne vienmēr ir jāzina visa karte, lai dotos ceļā. Dažreiz pietiek redzēt nākamo soli.
Šodiena atgādina, ka dzīve reti atklāj visu uzreiz. Tā parāda tieši tik daudz, cik nepieciešams, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.Tāpēc šī ir laba diena uzticēties savam ceļam un neuztraukties par katru pagriezienu, kas vēl ir priekšā.

Ne visas pārmaiņas ir redzamas uzreiz.Dažas notiek kā upe zem zemes — klusi, nemanāmi, bet neatlaidīgi.Šodiena aicina nevis steigties uz priekšu, bet uzticēties procesam. Pat tad, ja rezultāti vēl nav redzami.

Dažas dienas ir mierīgas kā ezers.Dažas atnāk ar jautājumiem.Šī ir diena, kas aicina askatīties dziļāk sevī. Ne tāpēc, lai atrastu problēmas, bet lai labāk saprastu, kas šobrīd notiek tavā dzīvē. Ne viss, ko jūtam, ir jāmaina. Dažreiz tas vienkārši jāsaprot.

Pēc darbīgās nedēļas svētdiena aicina paskatīties uz dzīvi no neliela attāluma.Ne viss ir jāatrisina šodien.Ne viss ir jāizlemj uzreiz.Dažreiz pietiek apstāties, ieelpot un ieraudzīt kopējo ainu. Tieši tad rodas skaidrība, kuru ikdienas steigā bieži nepamanām.

Dzīvē bieži šķiet, ka viss notiek pārāk lēni vai pārāk ātri.Taču dabā viss notiek savā laikā. Neviens koks nesteidzas izaugt vienā dienā, un neviena upe nesteidzas ātrāk sasniegt jūru.
Šodiena atgādina par ritmu. Par spēju uzticēties procesam un turpināt iesākto bez steigas.

Dažas dienas mudina runāt, dažas – darīt, bet šī diena vairāk aicina klausīties cilvēkos, dzīvē un arī sevī.
Ne visas atbildes atnāk caur darbību. Dažas atnāk klusumā, kad beidzam steigties un sākam patiešām sadzirdēt.

Šodien gaisā jūtama lielāka stabilitāte.
Tā ir diena, kad nav nepieciešams steigties vai pierādīt savu taisnību. Daudz vērtīgāk ir mierīgi paskatīties uz to, ko jau esi paveikusi, un saprast, kur vēlies virzīties tālāk.
Šodien dzīve atgādina – lielākie sasniegumi reti rodas vienā dienā. Tie aug pakāpeniski, soli pa solim.