|
🐘“Mans miers ir mans pamats, un mana diplomātija ir mans spēks.”🐘 |
Zaļā ceturtdiena ir diena, kad cilvēks apstājas un sakārto.Ne tikai māju — arī sevi.
Logi tiek nomazgāti, kaktos izslaucīti putekļi,bet īstā tīrība sākas tur, kur acs neredz.
Šī ir klusa diena.Bez steigas. Bez liekiem vārdiem.Diena, kad vari pajautāt sev:
— ko es nesu līdzi, kas man vairs nav vajadzīgs?Un varbūt pirmo reizi — to nolikt malā.
Ceturtdiena, 2. aprīlis, ir “Mirdzošās Meistarības diena”. Ja vakar mēs kārtību ieviesām ar rokām (Hasta), tad rīt mēs to sākam ietērpt skaistā un spožā formā.
Aprīlis ir kā tilts starp ziemu un pavasari. Tas ir brīdis, kad pavasara starts sākas kā lēns maratons, un tiem, kam trūkst pacietības, šķiet — šis ceļš nekad nebeigsies. Puķkopji un dārznieki nevar nociesties — pirkstos jau jūt zemes saucienu pēc pirmās sēklas. Taču dabas gudrība māca: reizēm vēlāk ir labāk nekā agrāk. Aprīļa naktīs vēl mēdz iezagties viltīgas salnas, kas pārbauda mūsu modrību.
Trešdiena, 1. aprīlis, uz kosmiskā šaha dēļa ir “Precīzā Brīnuma diena”. Šis ir unikāls Pilnmēness – tas nevis plūst pāri malām ar haotisku emociju vilni, bet gan tiek “iesēdināts” struktūras, detaļu un meistarības rāmjos.
Ja pilnmēness laikā ir mīlestība, tā kļūst dziļāka.
ja ir naids, tas kļūst skaļāks.
ja ir skumjas, tās kļūst smagākas.
Šī diena nav dota, lai cilvēks baidītos no savām emocijām.
Tā ir dota, lai viņš ieraudzītu to, kas viņā ir. Tuvākajās dažās dienās daudzi cilvēki jutīs iekšēju spriedzi, bet nesapratīs, no kurienes tā nāk. Kādam gribēsies strīdēties. Kādam pierādīt savu taisnību. Kādam pēkšņi atzīties jūtās. Kādam aiziet no kaut kā, kas sen vairs nav dzīvs.
Otrdiena, 1. marts, uz kosmiskā šaha dēļa ir “Gatavošanās Lielajam Uzplūdam”. Mēs atrodamies tieši pirms Pilnmēness kulminācijas. Enerģija ir sakāpināta, gaiss ir elektrisks, un katra darbība rīt prasīs precizitāti un atbildību.
Ir brīži, kad dzīve atver durvis.
Un mēs stāvam uz sliekšņa —
ar sapņiem vienā rokā
un bailēm otrā.Pavasaris vienmēr atnes šo sajūtu.
Kaut kas mūs sauc uz priekšu…
bet kaut kas vēl tur.
Pirmdiena, 30. marts, uz kosmiskā šaha dēļa izskatās kā grezna, bet bīstama pils balle. Mēs joprojām atrodamies Lauvas (Simha) karaliskajā teritorijā, taču gaisotne mainās no Maghas senču nopietnības uz Purvaphalguni dīko eleganci.Tomēr šaha dēļa apakšā pulsē spēcīgs zemstrāvas spriegums – Ketu savienojums ar Mēnesi. Lūk, pirmdienas zviagžņu figūru izvietojums: Brīdinājums: Pēcpusdienā un vakarā neuzticies pirmajam…
Šis ir brīdis, kad Kosmiskais šahs maina savu dabu. Ja sestdiena bija par iekšējo indi un čūskas modrību, tad svētdiena, 29. marts, ir par Atmodu un Dzimtas spēku
Sestdienas rīts uzaust zem Saturna – Lielā Tiesneša un Laika kunga – stingrā skatiena. Viņš sēž šaha dēļa galā, vērojot katru tavu kustību, pieprasot disciplīnu un patiesību. Bet šī nav parasta spēle; šī ir Ekadaši partija, kurā uzvar tas, kurš spēj atteikties no liekā, lai iegūtu būtisko
Iedomājies dienu, kurā ūdens tavā vannā noskalo ne tikai nogurumu, bet arī katru šaubas ēnu. Dienu, kurā tava āda “dzer” mīlestību un katrs tavs solis ir plūstošs kā zīds. Šodienas Venēras diena un Pušjas nakšatras enerģija ir kā silts apskāviens tavai sievišķībai. Tas ir aicinājums atgriezties mājās – savā ķermenī un savā mierā.
Piektdiena, 27. marts, ir kā “dziedinošs pārsējs” pēc iepriekšējo dienu turbulences, taču ar
dažiem specifiskiem “āķiem”, bez kuriem, vai tad dzīve būtu interesanta
Šī diena ir kā divu pasauļu sadursme: viena pasaule ir viedums un paplašināšanās (Mēness + Jupiters), bet otra – skarba realitāte un ego ierobežošana (Saule + Saturns)
Vēdiskā astroloģija saka —
ne viss ir jādara jebkurā laikā.
Ir dienas, kas atver, un ir dienas, kas aizver.
Ir brīži, kad sēkla iesakņojas viegli, un ir tādi, kad tā vienkārši guļ zemē.
Un šo ritmu visprecīzāk rāda Mēness.
Trešdiena ir prāta diena.Diena, kad mēs domājam, runājam, saprotam.
Bet rīt prātam nebūs tik viegli.Mēness ieiet Ardrā — vietā, kur emocijas kļūst dziļākas,
kur vārdi var kļūt smagāki,un kur patiesība reizēm nāk caur asaru.
Ardra ir kā pavasara lietus.Tas nav vienmēr patīkams, bet tas attīra.
Tā ir diena, kad var izkustēties tas, kas ilgi stāvējis iekšā.
Kad prāts mēģina saprast, bet sirds vienkārši jūt.
Un varbūt tieši tas ir šīs dienas uzdevums
nevis visu izskaidrot,bet ļaut sev izjust… un atlaist.