|
🐘“Mans miers ir mans pamats, un mana diplomātija ir mans spēks.”🐘 |
Ja vakar mēs skrējām un darījām, tad šodien mēs šo enerģiju pārvēršam komunikācijā un asā, skaidrā prātā. Merkura gaisa plūsma neļauj ugunij nodzist, tā to izpūš par spožu ideju un iedvesmojošu vārdu.
Dažreiz vislielākā drosme nav doties cīņā ar pasauli, bet gan uzdrīkstēties apstāties un pajautāt sev patiesību. Vislielākais spēks slēpjas spējā ieraudzīt savas saknes un atpazīt savus klusos “zemūdens akmeņus”.
Otrdiena ir diena, kad uguns vairs nav tikai siltums sirdī – tā kļūst par dzirksteli Tavos soļos. Marss piešķir šai liesmai virzienu un spēku. Šī nav diena garām pārdomām vai analīzei, šī ir diena impulsa realizēšanai.
Es zinu, ka tas darbojas.
Ne tāpēc, ka tā rakstīts grāmatās.
Ne tāpēc, ka kāds to ir ieteicis.
Es to jūtu pati.
Kad ziemā baroju putnus, sirds kļūst mierīga.
Kaut kas iekšā atslābst.
Prāts apklust.
Un parādās kluss, silts prieks.
Mēs bieži meklējam mieru sarežģītos veidos.
Meditācijās, tehnikās, garās praksēs.
Bet reizēm pietiek ar sauju graudu sniegā.
Jo, kad sirds sāk dot, tā pati kļūst pilna.
Varbūt tieši tāpēc senči tik ļoti cienīja dabu.
Gan vēdiskajā tradīcijā, gan senlatviešu dzīvesziņā palīdzība dzīvām būtnēm tika uzskatīta par svētu. Jo tas nav tikai labs darbs.
Tas ir veids, kā saglabāt dzīvu savu dvēseli.
Mēs bieži domājam, ka pirmdiena ir grūta diena, jo tā mūs iemet darbos un pienākumos. Bet ko tad, ja mēs uz to paskatītos citādi? Ko tad, ja pirmdiena būtu mūsu iekšējā ugunsdzēsēja un reizē sildītāja diena?
Šonedēļ mēs nevis bēgam no savām emocijām, bet gan aicinām tās pie ugunskura. Mēness mums dod drosmi just, bet Uguns, ja mēs to apzināti iededzam sevī – spēku šīs jūtas transformēt. Mēs mācāmies seno sirds alķīmiju: kā smagas skumjas pārvērst mierīgā siltumā un kā asus aizvainojumus sadedzināt, lai paliktu tikai tīra, mirdzoša pateicība.
Šis uguns cikls nav par to, kā kļūt “perfektiem”. Tas ir par to, kā kļūt dzīviem. Par to, kā ļaut savai iekšējai gaismai spīdēt cauri visam, ko mēs jūtam.
Ieelpo šo siltumu. Ļauj liesmai attīrīt tavu ceļu. Nedēļa var sākties – nevis ar smagumu, bet ar gaismu, ko tu pati sevī esi aizdegusi.
Pēc tam, kad esam izgājuši cauri nedēļas jūtām, rīcībai, jēgas meklējumiem un sakārtošanai, mēs nonākam pie avota. Svētdiena nav tikai atpūtas diena – tā ir Atcerēšanās diena. Dienas gaisma šodien nav tikai ārpusē, tā ir aicinājums ieraudzīt to spožumu, kas mājo Tevī pašā.Šis ir brīdis, kad nedēļas smalkais Gaiss satiekas ar Saules (Surjas) spēku, kļūstot par skaidru un siltu apziņu. Šodien nav jāmeklē atbildes tālumā – viss piedzīvotais, katrs solis un katra izelpa Tevi ir atvedusi atpakaļ pie sevis, pie tavas būtības un Tava iekšējā mirdzuma. Ļauj šim siltumam sevi apmīļot un svini to, ka Tu esi savas dzīves spožākais autors.
Šonedēļ mēs ieejam Uguns stihijā. Uguns ir spēks, kas maina. Tā var sadedzināt, bet tā var arī sildīt. Uguns mājo saulē, ugunskurā un mūsu sirdī. Tā ir drosme, kas liek piecelties,un gaisma, kas palīdz redzēt ceļu. Šī nedēļa ir par iekšējās uguns attīrīšanu. Par spēju pārvērst dusmas siltumā, bailes — kustībā,un sāpes — gudrībā. Katru dienu mēs skatīsimies uz uguni citā veidā: emocijās, rīcībā, prātā un mīlestībā. Ja jūti, ka ir laiks iedegt sevī gaismu, nāc šajā ceļā.
Ir dienas, kad mēs veidojam, un ir dienas, kad mēs ieliekam pamatus.Sestdiena ir viena no tām.Pēc kustības, pēc skaistuma atnāk klusums,it kā vējš pierimtu un ļautu zemei nostāties savā vietā.Šī ir diena, kad mēs saprotam, ka viss svarīgais aug lēni.Ka spēks nav steidzīgs.Kad mēs pieņemam realitāti,dzīve kļūst vienkāršāka.Un vienkāršībā dzimst miers.Šodien nav jābūt īpašam.Pietiek būt patiesam.
Šķipsniņa mīlestības, sajaukta ar rožu eļļas reibinošo smaržu un vakara kluso burvību, radīs Tevī telpu, kurā nav jāsteidzas, nav jāizpatīk un nav jāuzvar. Ļauj šim aromātam kļūt par Tavu pavadoni no “darba pasaules” uz “sajūtu pasauli”. Kā maigs vējš, kas iepūš ziedošā dārzā, šis rituāls izvēdinās visas liekās domas, atstājot tikai tīru, ziedošu harmoniju un miera pilnu pateicību par to, ka Tu vienkārši esi.
Ir dienas, kad dzīve prasa no mums spēku.Un ir dienas, kad tā atgādina par maigumu.
Piektdiena ir viena no tām. Pēc jēgas meklēšanas un iekšējā darba atnāk vieglums.
It kā vējš kļūtu silts un mīksts. Šī ir diena, kad mēs atceramies, ka skaistums nav greznība.
Skaistums ir dzīvības barība.Kad mēs ļaujam sev sajust prieku,sirds kļūst vieglāka,
un arī pasaule kļūst maigāka.Šodien nav jāsteidzas.Šodien ir jākļūst vērīgam un jācenšas pamanīt skaistumu ikvienā lietā.
Reizēm diena paiet mierīgi, bet kāds viens teikums spēj izkustināt sirdi.
Un mēs paši brīnāmies – kāpēc tas tik ļoti ietekmē?
Kāpēc vienkāršs salīdzinājums var padarīt mūs mazākus?
Ir dienas, kad mēs skrienam.Un ir dienas, kad dzīve pati mūs apstādina.
Ceturtdiena ir viena no tām. Pēc kustības, pēc domām, pēc nemiera atnāk plašums.It kā vējš vairs nesteigtos, bet kļūtu dziļš un mierīgs.
Šī ir diena, kad mēs vairs nemeklējam tikai informāciju.Mēs sākam meklēt jēgu.Kad mēs ļaujam sev elpot lēnāk,kaut kas mūsos atveras.Un mēs sākam just, ka neesam vieni savā ceļā.Guru diena atgādina, ka dzīve nav tikai tas, ko mēs saprotam.Tā ir arī tas, kam mēs uzticamies.Šodien nav jāzina visas atbildes.
Pietiek būt, elpot un klausīties
Mēs dzīvojam pasaulē, kas nekad neguļ. Mūs mudina skriet ātrāk, sasniegt vairāk un kontrolēt neiespējamo. Taču kaut kur dziļi sirdī mēs jūtam – šis skrējiens mūs nogurdina, jo mēs mēģinām peldēt pret straumi. Senie viedie to zināja: mēs neesam atdalīti no lielā Visuma mehānisma. Mēs esam daļa no tā.
Trešdiena iezīmē pāreju no Otrdienas tīrās rīcības uz intelektuālo skaidrību.Trešdiena ir merkura diena. Merkura dienā gaiss kļūst par prātu, gaiss nes informāciju ,tas savieno cilvēkus, idejas, pasaules,bet, kad tā kļūst par daudz, mēs jūtam trauksmi,kad pa maz mēs sastingstam.