Vakar Mēness pabeidza savu ceļu cauri visām 27 nakšatrām.
Šodien tas sāk jaunu apli.
Arī dzīvē mēs bieži nonākam vietā, kur šķiet – viss sākas no jauna.
Taču tā nav.
Mēs sākam no jauna, bet jau ar pieredzi, ko ieguvām iepriekšējā ceļā.

Mēness ir izgājis cauri visām nakšatrām un nonācis Revati. Pirms sākas jauns aplis, tas uz brīdi atskatās uz noieto ceļu. Arī cilvēkam reizēm ir vērts apstāties — nevis tāpēc, ka ceļš beidzas, bet tāpēc, lai saprastu, cik daudz jau ir noiets.

Dziļš ezers nesteidzas.Tas mierīgi glabā debesis savā atspulgā.Arī cilvēka spēks ne vienmēr ir ātrumā. Reizēm tas slēpjas spējā nesteigties un ļaut lietām nobriest.Šodiena atgādina, ka viss vērtīgais aug savā laikā.

Ne visas atbildes var atrast ar prātu.
Dažas atnāk klusumā.
Dažas atnes upe.
Dažas – sapnis.
Un dažas cilvēks sajūt sirdī vēl pirms tās spēj izteikt vārdos.
Šodiena aicina uzticēties ne tikai tam, ko redzam, bet arī tam, ko jūtam.

Debesis ne vienmēr ir skaidras.
Dažreiz mākoņi aizsedz sauli.
Bet tas nenozīmē, ka saule ir pazudusi.
Arī cilvēka prātā mēdz ienākt šaubas, bailes un simtiem domu. Tās ne vienmēr stāsta patiesību.
Šodiena aicina meklēt skaidrību, nevis steigties ar secinājumiem.

Vējš var sakustināt zarus.
Bet tas nevar izraut koku, kura saknes ir dziļas.
Arī cilvēka dzīvē pienāk brīži, kad apkārt valda daudz trokšņa, emociju un kārdinājumu.
Tad svarīgākais nav steigties.
Svarīgākais ir palikt uzticīgam sev.

Ne viss vērtīgais spīd.Dažreiz vislielākās bagātības ir klusā sarunā, siltā mājā, uzticamā draugā vai darbā, ko dari no sirds.Piektdiena atgādina, ka dzīves skaistumu nerada tas, cik daudz mums pieder.To rada tas, ko spējam novērtēt.

Lai kaut ko iemācītos, nepietiek tikai runāt.
Ir jāmāk arī klausīties.
Vējš klausās mežu.
Upe klausās krastus.
Un gudrs cilvēks prot ieklausīties ne tikai citos, bet arī savā sirdī.
Šodiena atgādina, ka gudrība bieži ienāk klusumā.

Ozols nekļūst stiprs vienā vasarā.
To veido gadi, vēji un gadalaiki.
Arī cilvēka dzīvē ir dienas, kad svarīgākais nav steigties, bet ar mieru turpināt iesākto.
Šodiena atgādina, ka patiesa izaugsme balstās nevis steigā, bet neatlaidībā.

Pēc pilnmēness gaisma sāk mazināties.
Taču tas nenozīmē, ka spēka kļūst mazāk.
Dažreiz tieši klusākajos brīžos cilvēks vislabāk sadzird savu sirdi.
Šodiena aicina nevis steigties uz priekšu, bet ieklausīties sevī un saprast, kas patiešām ir svarīgs.

Lai koks augtu augstāk, tā saknēm jāiet dziļāk.Dažreiz dzīve aicina nevis iegūt ko jaunu, bet paskatīties zem virsmas un ieraudzīt to, kas ilgi palicis nepamanīts.Pilnmēness izgaismo.
Mula nakšatra meklē sakni.Šodiena aicina būt godīgam pret sevi.

Spēks ne vienmēr ir skaļš.
Dažreiz vislielākais spēks ir spēja paklusēt, nogaidīt un saglabāt mieru brīdī, kad emocijas aicina rīkoties.
Tāpat kā dziļš ezers neviļņojas no katra vēja pieskāriena, arī cilvēks ar laiku iemācās atšķirt svarīgo no pārejošā.
Šodiena aicina nevis pierādīt savu spēku, bet to apzināties.

Ne visi ceļi ir jāiet vienatnē.
Dažreiz tieši cilvēki, kuri iet mums līdzās, palīdz nepazaudēt virzienu.
Koks mežā aug stiprāks nekā viens pats laukā.
Arī cilvēkam ir vajadzīgas saknes, bet tikpat svarīgi ir tie, ar kuriem dalām ceļu.
Šodiena atgādina par draudzību, uzticību un spēku, ko dod patiesa sirds klātbūtne.

Putns neuzceļ ligzdu vienā dienā.Arī lieli sapņi nepiepildās uzreiz.Tie aug lēnām — no mazām izvēlēm, atkārtotiem centieniem un ticības savam ceļam.Šodiena atgādina, ka pat vistālākie mērķi kļūst sasniedzami, ja turpinām iet.

Vējš nejautā kokam, uz kuru pusi pūst.Tomēr gudrs koks zina — nav jācīnās ar vēju. Dažreiz pietiek iemācīties līdzi kustēties.Arī dzīvē ne visu var kontrolēt. Taču mēs vienmēr varam izvēlēties, kā atbildēt uz pārmaiņām.Šodiena aicina būt elastīgiem, atvērtiem un uzticēties dzīves plūsmai.