Vējš nejautā kokam, uz kuru pusi pūst.Tomēr gudrs koks zina — nav jācīnās ar vēju. Dažreiz pietiek iemācīties līdzi kustēties.Arī dzīvē ne visu var kontrolēt. Taču mēs vienmēr varam izvēlēties, kā atbildēt uz pārmaiņām.Šodiena aicina būt elastīgiem, atvērtiem un uzticēties dzīves plūsmai.

Skaistums ne vienmēr rodas pats no sevis. Dažreiz tas sākas ar vēlmi sakārtot vienu istabu, iestādīt vienu ziedu vai pateikt vienu labu vārdu.Arī cilvēks katru dienu rada savu pasauli — ar savām domām, vārdiem un darbiem.Šodiena atgādina, ka harmonija nav nejaušība. Tā ir izvēle.

Tauriņš neiznāk no kūniņas vienā dienā.Arī cilvēka dzīvē skaistākās lietas rodas pamazām — ar pacietību, rūpību un mīlestību pret savu darbu.Šodiena atgādina, ka radīšana ir ne tikai talants. Tā ir arī prasme, neatlaidība un vēlme pilnveidoties.

Ne viss pasaulē top ar spēku.Daudzas skaistas lietas rodas no rūpības, pacietības un prasmīgām rokām.Putns būvē ligzdu pa zariņam.Cilvēks veido savu dzīvi pa vienai izvēlei, pa vienam darbam.Šodiena atgādina, ka lielas lietas bieži rodas no mazām, bet regulārām darbībām.

Ir viegli kaut ko sākt. Daudz grūtāk ir turpināt.Sēkla iesakņojas.Koks izaug.Bet augļi parādās tikai tad, kad kāds ir pacietīgi rūpējies par to ilgu laiku.Šodiena atgādina, ka dzīvē vērtīgākais bieži rodas nevis no spoža sākuma, bet no uzticīgas turpināšanas.

Cilvēks nav radīts tikai darbam.
Pat zeme pēc lietus atpūšas.
Pat koks pēc ziedēšanas nesteidzas.
Dzīvē ir brīži, kad jāstrādā.
Un ir brīži, kad jāiemācās baudīt to, kas jau ir.
Šodiena atgādina, ka prieks nav balva pēc darba. Tas ir daļa no dzīves.

Koks kļūst stiprs nevis tāpēc, ka tiecas debesīs.Tas kļūst stiprs tāpēc, ka tam ir saknes.
Arī cilvēkam reizēm ir vērts apstāties un atcerēties, no kurienes viņš nāk, ko ir mantojis un kas viņu izveidojis.

Dažreiz sarežģītākais nav atrast atbildi.Sarežģītākais ir saprast, kurš jautājums patiešām ir svarīgs.Šodiena aicina nevis steigties uz priekšu, bet paskatīties dziļāk. Zem vārdiem. Zem emocijām. Zem pirmajiem iespaidiem.Jo ne viss ir tā, kā izskatās pirmajā brīdī.

Daba māca ko svarīgu — neviens saullēkts nepārmet naktij.Tas vienkārši atnāk.
Arī Punarvasu nes sev līdzi šo sajūtu — iespēju atgriezties, sākt no jauna un atkal atrast savu virzienu.

Ne katrs pērkona lietus ir bīstams. Dažreiz tas atnāk, lai nomazgātu putekļus no lapām.
Dažreiz tas atnāk, lai zeme atkal varētu elpot.Arī dzīvē ir dienas, kad kaut kas tiek sakustināts nevis tāpēc, lai mūs sodītu, bet lai palīdzētu augt.

Pēc tumšākās Mēness nakts debesīs atkal parādās pirmā gaismas stīga. Tā ir maza, gandrīz nemanāma.Tomēr tieši ar to sākas jauns cikls. Arī dzīvē lielās pārmaiņas bieži nesākas ar lieliem notikumiem. Tās sākas ar vienu domu, vienu jautājumu vai vienu soli.Šodiena aicina būt atvērtam jaunajam, bet nesteigties. Jaunam stādam vispirms jāiesakņojas.

Šodiena ir kā robeža starp diviem cikliem. Vecais vēl nav pilnībā aizgājis, bet jaunais vēl nav atnācis. Tāpēc nav jāsteidzas pieņemt lēmumus vai sākt ko nozīmīgu. Šodien vairāk vērts ieklausīties nekā runāt. Vairāk vērot nekā steigties.

Mēness turpina dilt , un tāpēc šī ir diena, kad svarīgāk ir pabeigt iesāktos darbus, sakārtot un atbrīvot vietu jaunajam, kurus s;aksim, kad mēness sāks augt. Sestdienas nekad nav skaļas vai steidzīgas dienas. Tas ir rutīnas, darba un disciplīnas dienas.

Dzīvē ir brīži, kad viss šķiet vienkārši. Un ir brīži, kad jāsaprot, ko patiešām vēlamies paturēt savā dzīvē.Šodiena nav vieglprātīga. Tā aicina paskatīties uz savām izvēlēm un to sekām. Nevis ar bailēm, bet ar briedumu. Jo katrai sēklai reiz pienāk ražas laiks.

Pirms daba uzzied, tā atbrīvojas no vecā.Pirms koks izdzen jaunus dzinumus, tas ir izturējis vēju, lietu un gadalaiku maiņu.Arī cilvēka dzīvē ir brīži, kad svarīgākais nav iegūt vēl vairāk, bet kļūt vieglākam.Šodiena aicina paskatīties, ko ir laiks paturēt un ko — palaist vaļā.