Otrdiena – Marsa diena, kurā būs pilnmēness kulminācija
Ar Pilnmēness kulmināciju uz ass Lauva-Ūdensvīrs, mēs atrodamies tieši pa vidu uguns un gaisa vētrai. Bet – mēs esam Ūdens nedēļā.
Ar Pilnmēness kulmināciju uz ass Lauva-Ūdensvīrs, mēs atrodamies tieši pa vidu uguns un gaisa vētrai. Bet – mēs esam Ūdens nedēļā.
Šis jaunais cikls būs par Alķīmiju starp Debesīm un Zemi. Mēs vairs nerunājam tikai par simboliem, mēs skatāmies uz reālo planētu deju šobrīd – kur Uguns satiekas ar Ūdeni tieši šajā mirklī.
Mūsu dzīve ir nepārtraukts ceļš uz gaismu. Džjotiš jeb Vēdiskajā astroloģijā Saule nav tikai debesu ķermenis – tā ir Atma, mūsu nemirstīgā dvēsele. Tāpat kā skudriņa Tipa manā bērnības multfilmā neatlaidīgi jautāja, kas ir šī lielā uguns bumba, arī mēs katrs savā sirdī meklējam atbildi uz jautājumu: “Kas es esmu?”
Atma ir mūsu iekšējā saule, kas nekad nenodziest, pat ja to reizēm aizklāj nezināšanas mākoņi. Meklēt patiesību par Sauli nozīmē meklēt patiesību pašam par sevi, jo bez šīs centrālās uguns nav iespējama ne dzīvība, ne apziņa.
Svētdiena ir diena, kad visa nedēļas uguns uzlec virs apvāršņa un pārtop par tīru, neapturamu Gaismu.
Marta atnākšana ir brīdis, kad pasaule aiztur elpu starp divām pasaulēm. Tas ir laiks, kad ziemas klusums sāk lūzt un gaisā parādās tā nemierīgā, dzirkstošā smarža, ko nevar sajaukt ne ar ko citu – pavasara tuvums. Šis mēnesis mums neatnāk viegli un eleganti; tas ir dumpinieks, kurš cīnās ar pēdējiem puteņiem un ledus bruņām, solot, ka gaisma drīz uzvarēs tumsu. Marts mūs aicina ne tikai nomainīt mēteļus uz vieglākiem apģērba gabaliem, bet arī kļūt vērīgākiem, ieklausīties dabas čukstos un saskatīt senās zīmes, kas paslēptas katrā lāstekā un pirmajā cīruļa dziesmā.Piemēram, ja marts ir sauss un saulains, tad zemnieki varēja priecāties – tas solīja auglīgu un bagātu gadu
Sestdiena mūs aicina uz dziļumu. Tas ir laiks, kad uguns pierimst, kļūst par karstām oglēm un sāk sildīt pašus.
ŠODIEN Tev nevajadzētu būt kā “maigajai” Venērai. Tev jābūti pamanāmai, spilgtai un nedaudz neprognozējamai. Tas ir ļoti jaudīgs laiks, lai pieteiktu sevi pasaulei, uzsāktu ko jaunu vai vienkārši atļautos būt drosmīgai savā stilā.
Piektdiena – diena, kad uguns pierimst un pārtop par sildošu mīlestību. Taču ne visas piektdienas ir vienādas, šī ir nedaudz oriģinālā un neparastāka piektdiena, jo šajā piektdienā gaisā virmo daudz brīvības un uguns.
Mēs esam pieraduši domāt, ka laiks skrien uz priekšu — kā vilciens pa sliedēm. Vakar bija pagātne, šodien ir tagadne, rīt būs nākotne. Bet senie vēdu viedie skatījās citādi. Viņiem laiks nebija taisna līnija. Tas bija ritms.
Ritms, kas elpo.
Ritms, kas paplašinās un savelkas.
Ritms, kas atspoguļojas ne tikai zvaigžņu kustībā, bet arī cilvēka sirdī.
Vēdu četri laikmeti — Jugas — nav tikai kosmiska astronomija. Tie ir stāsts par apziņu. Par to, kā tā kļūst smalkāka, tad blīvāka. Kā tā aizmirst un atkal atceras.
Un varbūt šis stāsts nav tikai par pasauli
Jupitera diena, kur telpa (skaņa) un Uguns kļūs par plašumu, viedumu un jaunu mērķu apvārsni?
Brīdī, kad Tavs prāts beidzot ierauga robežu. Tu vairs neesi “tikai savu gēnu produkts” – tu kļūsti par apzinātu dārznieku. Tu atzīsti savu izcelsmi, bet pārstāj būt tās ķīlniece. Reizēm pietiek tikai ar apziņu, ka “es neesmu dīvaina, es vienkārši nesu par daudz svešu mantu”, lai elpa kļūtu vieglāka.
Ja vakar mēs skrējām un darījām, tad šodien mēs šo enerģiju pārvēršam komunikācijā un asā, skaidrā prātā. Merkura gaisa plūsma neļauj ugunij nodzist, tā to izpūš par spožu ideju un iedvesmojošu vārdu.
Dažreiz vislielākā drosme nav doties cīņā ar pasauli, bet gan uzdrīkstēties apstāties un pajautāt sev patiesību. Vislielākais spēks slēpjas spējā ieraudzīt savas saknes un atpazīt savus klusos “zemūdens akmeņus”.
Otrdiena ir diena, kad uguns vairs nav tikai siltums sirdī – tā kļūst par dzirksteli Tavos soļos. Marss piešķir šai liesmai virzienu un spēku. Šī nav diena garām pārdomām vai analīzei, šī ir diena impulsa realizēšanai.
Es zinu, ka tas darbojas.
Ne tāpēc, ka tā rakstīts grāmatās.
Ne tāpēc, ka kāds to ir ieteicis.
Es to jūtu pati.
Kad ziemā baroju putnus, sirds kļūst mierīga.
Kaut kas iekšā atslābst.
Prāts apklust.
Un parādās kluss, silts prieks.