Bieži otrās Lieldienas mēs uztveram vienkārši kā “papildu brīvdienu”, lai atpūstos no svinēšanas, taču patiesībā šī diena kalpo kā pāreja no vienas darbības(mierīgākas) otrā (jautrākā). Ja Pirmās Lieldienas ir kulminācija un sprādziens (gan garīgs, gan dabas), tad Otrās Lieldienas ir šīs enerģijas iznešana tautās un nostiprināšana.
Šī ir diena, kas veltīta mūsu emocijām, mājas sajūtai un iekšējai pasaulei. Taču, tā kā Mēness atrodas Skorpionā (Vrishchika), tas nav “pūkains” miers – tās ir dziļas, transformējošas un reizēm asas jūtas.Nakšatra: Anuradha (visu dienu) – “Zvaigzne, kas seko Radhai”Šī ir viena no skaistākajām nakšatrām, ko sauc par “Draudzības zvaigzni”.• Sajūta: Tā dod spēju sadarboties…
Ir brīži gadā, kad enerģijas sakrīt vienā punktā.Kad daba mostas, kad senču gudrība kļūst dzīva rituālos, un kad debesīs viss nostājas savās vietās.
Lieldienas ir tieši šāds brīdis.
Un vislielākais spēks rodas nevis no vienas lietas, bet no tā, ka viss savienojas kopā —dabas enerģija, sentēvu atstātais ceļš, un zvaigžņu stāvoklis.
Kad cilvēks šajā brīdī pievieno vēl vienu lietu —apzinātu domu —tad tas vairs nav tikai svētku rīts. Tas kļūst par sākuma punktu. Par brīdi, kurā ieliktā doma iegūst daudz lielāku spēku, nekā ikdienā.Tāpēc Lieldienu rituāli nav nejauši. Tie nav tikai skaistas tradīcijas. Tie ir veids, kā cilvēks ieiet šajā saskaņā —un sāk radīt apzināti.
Svētdiena, 5. aprīlis, ir Augšāmcelšanās svētdiena – laiks, kad gaisma uzvar tumsu, un astroloģiski šī enerģija saskan ar Ravivar (Saules dienu). Ja sestdiena bija par klusumu un Saturna disciplīnu, tad svētdiena ir par Saules atdzimšanu, vitalitāti un iekšējo spēku.
Sestdiena, 4. aprīlis, ir Klusā Sestdiena – laiks starp skumjām un augšāmcelšanos. Astroloģiski šī ir Shanivar (Saturna diena), kas dabiski pieprasa disciplīnu, mieru un askēzi.
Lielā piektdiena nav skaļa diena.
Tā nenāk ar svētku sajūtu, bet ar apstāšanos.
Tas ir brīdis starp “vairs nav” un “vēl nav dzimis”.
Brīdis, kad pasaule it kā ievelk elpu.
Šis klusums nav tukšums.
Tas ir pilns ar nozīmi.
Tajā mēs varam sajust, cik trausla ir robeža starp dzīvību un beigām un sākumu,
starp zaudējumu un cerību,
starp tumsu un gaismu, kas vēl tikai nāk.
Šī diena ir par elpu. Ja ceturtdien mēs būvējām formas, tad piektdien mēs tajās ielaižam dzīvību un vēju.Nakšatra: Swati (no 16:54) – “Jaunais asns” vai “Vējš”Līdz pēcpusdienai mēs vēl jūtam vakar sākto Chitra mirdzumu, bet pēc 16:54 iestājas Swati.• Enerģētika: Tās simbols ir jaunais asns, kas šūpojas vējā – lokans, bet nesalaužams. To pārvalda Vayu…
Zaļā ceturtdiena ir diena, kad cilvēks apstājas un sakārto.Ne tikai māju — arī sevi.
Logi tiek nomazgāti, kaktos izslaucīti putekļi,bet īstā tīrība sākas tur, kur acs neredz.
Šī ir klusa diena.Bez steigas. Bez liekiem vārdiem.Diena, kad vari pajautāt sev:
— ko es nesu līdzi, kas man vairs nav vajadzīgs?Un varbūt pirmo reizi — to nolikt malā.
Ceturtdiena, 2. aprīlis, ir “Mirdzošās Meistarības diena”. Ja vakar mēs kārtību ieviesām ar rokām (Hasta), tad rīt mēs to sākam ietērpt skaistā un spožā formā.
Aprīlis ir kā tilts starp ziemu un pavasari. Tas ir brīdis, kad pavasara starts sākas kā lēns maratons, un tiem, kam trūkst pacietības, šķiet — šis ceļš nekad nebeigsies. Puķkopji un dārznieki nevar nociesties — pirkstos jau jūt zemes saucienu pēc pirmās sēklas. Taču dabas gudrība māca: reizēm vēlāk ir labāk nekā agrāk. Aprīļa naktīs vēl mēdz iezagties viltīgas salnas, kas pārbauda mūsu modrību.
Trešdiena, 1. aprīlis, uz kosmiskā šaha dēļa ir “Precīzā Brīnuma diena”. Šis ir unikāls Pilnmēness – tas nevis plūst pāri malām ar haotisku emociju vilni, bet gan tiek “iesēdināts” struktūras, detaļu un meistarības rāmjos.
Ja pilnmēness laikā ir mīlestība, tā kļūst dziļāka.
ja ir naids, tas kļūst skaļāks.
ja ir skumjas, tās kļūst smagākas.
Šī diena nav dota, lai cilvēks baidītos no savām emocijām.
Tā ir dota, lai viņš ieraudzītu to, kas viņā ir. Tuvākajās dažās dienās daudzi cilvēki jutīs iekšēju spriedzi, bet nesapratīs, no kurienes tā nāk. Kādam gribēsies strīdēties. Kādam pierādīt savu taisnību. Kādam pēkšņi atzīties jūtās. Kādam aiziet no kaut kā, kas sen vairs nav dzīvs.
Otrdiena, 1. marts, uz kosmiskā šaha dēļa ir “Gatavošanās Lielajam Uzplūdam”. Mēs atrodamies tieši pirms Pilnmēness kulminācijas. Enerģija ir sakāpināta, gaiss ir elektrisks, un katra darbība rīt prasīs precizitāti un atbildību.
Ir brīži, kad dzīve atver durvis.
Un mēs stāvam uz sliekšņa —
ar sapņiem vienā rokā
un bailēm otrā.Pavasaris vienmēr atnes šo sajūtu.
Kaut kas mūs sauc uz priekšu…
bet kaut kas vēl tur.
Pirmdiena, 30. marts, uz kosmiskā šaha dēļa izskatās kā grezna, bet bīstama pils balle. Mēs joprojām atrodamies Lauvas (Simha) karaliskajā teritorijā, taču gaisotne mainās no Maghas senču nopietnības uz Purvaphalguni dīko eleganci.Tomēr šaha dēļa apakšā pulsē spēcīgs zemstrāvas spriegums – Ketu savienojums ar Mēnesi. Lūk, pirmdienas zviagžņu figūru izvietojums: Brīdinājums: Pēcpusdienā un vakarā neuzticies pirmajam…